Mēklenburgas valdnieku uzskaitījums

Mēklenburgas valdnieki bija cēlušies no rietumslāvu cilts obodrītu jeb bodriču ķēniņiem, kuru sākotnējā rezidence atradās Mēklenburgas (Mikelenburg) pilskalnā pie Vismāras. Pēdējais suverēnais ķēniņš bija Niklots, kas Ziemeļu krusta karu laikā cieta sakāvi pret sakšu hercogu Heinrihu Lauvu (Heinrich der Löwe) un Dānijas ķēniņu Valdemāru I. 1167. gadā Mēklenburgas valdnieki pieņēma katoļticību un nonāca vasaļatkarībā no sakšu hercoga Heinriha Lauvas, bet 1202. gadā no Dānijas ķēniņa Valdemāra II. 1234. gadā agrākie Mēklenburgas ķēniņu īpašumi tika sadalīti četrās daļās - Meklenburgā, Parhimā-Rihtenbergā, Rostokā un Verlē (Werle). 1348. gadā Mēklenburgas valdnieki kļuva par Svētās Romas impērijas hercogiem (Herzog zu Mecklenburg) un viņu dinastija sadalījās Mēklenburgas-Šverīnas un Mēklenburgas-Štargardas (1348-1471), vēlāk Mēklenburgas-Šverīnas un Mēklenburgas-Gīstrovas (1555-1695), visbeidzot 1701. gadā Mēklenburgas-Šverīnas un Mēklenburgas-Štrēlicas atzaros. Pēc 1815. gada abu dinastiju valdniekiem piešķīra lielhercogu (Großherzog von Mecklenburg) titulu, kas tika lietots līdz pat Vācijas Impērijas sabrukumam 1918. gadā.

Mēklenburgas hercoga Albrehta II ģerbonis.

Mēklenburgas sadalīšanās dalienu valstīs (1234).

Mēklenburgas kņazi (firsti)

• 1131–1160 Niklots, pēdējais suverēnais obodrītu ķēniņš
• 1167–1178 Pribislavs, sakšu hercoga Heinriha Lauvas vasalis
• 1178–1227 Heinrihs Borvins I, atbalstīja Dānijas ķēniņa Valdemāra II karagājienu uz Rēveli
• 1227–1236 Heinrihs Borvins II
• 1237–1264 Johans I
• 1264–1302 Heinrihs I
• 1264–1265 Albrehts I
• 1264–1299 Johans II
• 1287–1289 Johans III
• 1287–1329 Heinrihs II
• 1329-1348 Albrehts II, pirmais Mēklenburgas hercogs

Mēklenburgas-Štargardas hercogi

• 1329-1392 Johans I
• 1392-1416 Johans II
• 1392-1417 Ulrihs I
• 1416-1438 Johans III
• 1417-1423 Albrehts
• 1417-1466 Heinrihs
• 1466-1471 Ulrihs II

Mēklenburgas-Šverīnas hercogi

Mēklenburgas-Šverīnas hercogs Albrehts II (pēc 1329).

• 1329-1379 Albrehts II
• 1379-1383 Heinrihs III
• 1379-1384 Magnuss I
• 1379-1412 Albrehts III
• 1383-1388 Albrehts IV
• 1384-1422 Johans IV
• 1412-1423 Albrehts V
• 1422-1442 Johans V
• 1422-1477 Heinrihs IV
• 1477-1483 Albrehts VI
• 1477-1503 Magnuss II
• 1503-1547 Albrehts VII
• 1503-1552 Heinrihs V
• 1547-1576 Johans Albrehts I
• 1576-1592 Johans V

Mēklenburgas-Gīstrovas hercogi

• 1592-1636 Johans Albrehts II
• 1636-1695 Gustavs Ādolfs

Vallenšteins

• 1628-1631 Albrehts Vallenšteins

Mēklenburgas hercogistes 19. gadsimtā

Mēklenburgas-Šverīnas hercogi

• 1592 -1658 Ādolfs Frīdrihs I
• 1658-1692 Kristiāns Ludvigs I
• 1692-1713 Frīdrihs Vilhelms
• 1713-1728 Kārlis Leopolds
• 1728-1756 Kristiāns Ludvigs II
• 1756-1785 Frīdrihs
• 1785-1837 Frīdrihs Francis I
• 1837-1842 Pauls Frīdrihs
• 1842-1883 Frīdrihs Francis II
• 1883-1897 Frīdrihs Francis III
• 1897-1918 Frīdrihs Francis IV

Mēklenburgas-Štrēlicas hercogi

• 1701-1708 Ādolfs Frīdrihs II
• 1708-1752 Ādolfs Frīdrihs III
• 1752-1794 Ādolfs Frīdrihs IV

Lielhercogi

Mēklenburgas lielhercogistes ģerbonis ar septiņām daļām - Mēklenburgu, Šverīnas bīskapiju, Šverīnas grāfisti, Raceburgu, Rostoku, Verli un Štargardu.

• 1794-1816 Kārlis II
• 1816-1860 Georgs
• 1860-1904 FrīdrihsVilhelms
• 1904-1914 Ādolfs Frīdrihs V
• 1914-1918 Ādolfs Frīdrihs VI