Mēbiusa lente
Mēbiusa lente (arī Mēbiusa lapa vai Mēbiusa virsma) ir virsma, kurai ir tikai viena mala un viena puse, — tas ir vienkāršākais vienpusējas virsmas piemērs topoloģijā. Mēbiusa lentes modeli viegli var izgatavot no taisnstūrveida papīra sloksnītes, vienu tās galu pagriežot par 180° un salīmējot galus kopā (ja vienu galu nepagriež, iegūst parastu rotācijas virsmu).
Vēsture
labot šo sadaļuMēbiusa lenti neatkarīgi viens no otra pirmo reizi aprakstīja vācu matemātiķi Augusts Ferdinands Mēbiuss un Johans Benedikts Listings 1858. gadā.
Īpašības
labot šo sadaļuMēbiusa lentes galvenā īpašība ir vienpusīgums: no jebkura šīs virsmas punkta var nokļūt jebkurā citā, nešķērsojot virsmas malu (parastai plakanai vai cilindriskai virsmai tas nav iespējams, jo tām ir divas puses). Vēl viena Mēbiusa lapas īpašība ir tās neorientējamība. Tas nozīmē, ka, ja caur kādu tās punktu novilktu normāli un piekārtotu vektoru, kas sākas punktā un arī tā galapunkts atrastos uz normāles, tad vektoru pa Mēbiusa lapu var pārbīdīt tā, ka tas atkal izies no punkta , bet ies pretēji sākotnējam vektoram, atrodoties uz tās pašas normāles. Ir iespējamas divu veidu spoguļsimetriskas Mēbiusa virsmas: labā un kreisā.
Ja Mēbiusa lenti pārgriež gareniski pa viduslīniju, iegūst divreiz šaurāku un garāku lenti, kas ir četrreiz vairāk "savērpta" nekā Mēbiusa lente (par 720°). Šādai lentei vairs nav Mēbiusa lentes īpašību: tā ir divpusēja, tāpat kā nesavērpta vai par 360° savērpta lente. Savukārt, ja Mēbiusa lenti sagriež gareniski, atkāpjoties no tās malas par trešdaļu platuma, iegūst divas saķēdētas lentes — vienu mazāku Mēbiusa lenti un vienu divpusēju, par 360° savērptu.[1] Vēl interesantākas figūras var iegūt, sagriežot pusotras reizes (par 540°) savērptu Mēbiusa lenti (sagriežot to uz pusēm, iegūst mezglā sasietu lentu). Šādas lentes sauc par paradromajiem riņķiem.
Mēbiusa lentes mala ir topoloģiski ekvivalenta riņķa līnijai. Ir iespējams deformēt Mēbiusa lenti tā, ka tās mala kļūst riņķveida.[2]
Izmantošana
labot šo sadaļuIzmantošana tehnikā
labot šo sadaļuMēbiusa lentes īpašības iespējams izmantot tehnikā. Piemēram, konveijera lente vai slīpēšanas lente nodilst vienmērīgāk, ja to izgatavo Mēbiusa lentes formā.[3] Ja magnetofona lentu salīmē kā Mēbiusa lenti, var nepārtraukti ierakstīt divreiz garāku laiku nekā ar gredzenveida lenti. Daudzos adatu printeros krāsojošo lentu izgatavo Mēbiusa lentes veidā, lai paildzinātu tās resursu.
Mēbiusa lente mākslā
labot šo sadaļuMēbiusa virsma ir iedvesmas objekts skulptoriem un grafiķiem. Vairākas savas litogrāfijas šim topoloģiskajam objektam veltījis pazīstamais mākslinieks Moriss Ešers, vispazīstamākā no tām — skudras, kas iet pa Mēbiusa virsmu.[4]
Starptautiskais izejvielu atkārtotas pārstrādes simbols ir veidots Mēbiusa lapas formā.
Mēbiusa lente literatūrā
labot šo sadaļuZinātniskās fantastikas darbos Mēbiusa lente ir pastāvīgi sastopama tēma. Artura Klārka fantastiskajā stāstā "Tumsas siena" (Wall of Darkness, latviski nav tulkots) ceļotāji nonāk uz planētas ar Mēbiusa lentes īpašībām. A. Deiča stāstā "Mēbiusa lente"[5] Bostonas metro sistēma, būvējot jaunu līniju, kļūst tik samudžināta, ka iegūst Mēbiusa virsmas īpašības un tajā sāk pazust vilcieni.
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ Г. Штейнгауз. Математический калейдоскоп. Москва, "Наука", 1981,135.-137. lpp. (krieviski)
- ↑ Šādai figūrai nav atrodams latviskais nosaukums, angliski to sauc cross cap vai Sudanese Möbius Band; iespējams, to varētu dēvēt par "Mēbiusa gliemezi".
- ↑ G. Altovs. Un tad atnāca izgudrotājs. R:, Zvaigzne, 1988, 94.-96. lpp.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2005. gada 29. oktobrī. Skatīts: 2009. gada 4. janvārī.
- ↑ http://www.lib.ru/RAZNOE/subway.txt (tulkojums krieviski)
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mēbiusa lente.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)