Ludvigs Blaksons
Ludvigs Blaksons (1887—1919) bija Latvijas armijas 8. Daugavpils kājnieku pulka virsseržants. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
| ||||||||||||
|
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1887. gada 4. martā Ķemeros Reinholda Blaksona (pirms uzvārda maiņas Reiņa Blāķa)[1] ģimenē, strādāja par tirgotāju.[2] Pēc Pirmā pasaules kara sākuma viņu iesauca Krievijas Impērijas armijā. Dienēja 11. Somijas strēlnieku pulkā. 1919. gadā viņš iestājās Latvijas Republikas armijā, piedalījās kaujās pret bermontiešiem. Pārdaugavas atbrīvošanas operācijas cīņu laikā 1919. gada 4. novembrī 8. Daugavpils kājnieku pulka uzbrukumā 1919. gada 3. novembrī Spilves pļavās viņš kā vada komandieris ar savu vienību apgāja ienaidnieku un piespieda to atkāpties, turklāt ieguva ložmetēju. Tā paša gada 4. novembrī Bolderājas tuvumā pie Bites mājām, ienaidnieka granātas saplosīts, krita varoņa nāvē. Apbedīts pie Kleistu muižas.
Lāčplēša Kara ordeni Blaksonam piešķīra pēc nāves 1924. gadā.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Pēctečus pārsteidz stāsts par dzimtas varoni – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri Ludviķi Blaksonu lsm.lv 2021. gada 11. novembrī
- ↑ L.k.o.k. biogrāfija