Lucavsalas muiža

Lucavsalas muiža jeb Lucavmuiža (vācu: Lutzaushof) bija privātā muižiņa Lucavsalā, Akmeņsalas draudzes novadā. Savu nosaukumu 17. gadsimtā ieguvusi no tās īpašnieka Lucava (von Lutzau) vārda.

Vēsture

Zināms, ka līdz 1559. gadam Daugavas kreisā krasta saliņas tagadējās Lucavsalas vietā piederējušas Livonijas ordenim. Pēc ordeņa sabrukuma tās pārgāja privātīpašumā. Nosaukums radies Zviedru Vidzemes laikā 17. gadsimtā, kad muižiņu Mazās Daugavas krastā savā īpašumā ieguva Klāss Lucavs. Daugavas kaujas laikā 1701. gada jūlijā Lucava muižā zviedri ielenca kapteiņa Šlipenbaha komandēto Krievijas armijas garnizonu.^[1] Kaujā krita daudz krievu un zviedru karavīru, kas turpat pie muižas tika apbedīti. 18.—19. gadsimtā vairākas mazākas saliņas pakāpeniski saplūda ar Lucavsalu (vācu: Lutzausholm).

1782. gadā muiža piederēja Magnusas kundzei, dzimušai Landavai (Fr. Magnus, geb. Landau).^[2] 19. gadsimta otrajā pusē muižu nopirka tirgotājs Ivans Ļeontjevs. 1891. gadā pēc B. Epingera projekta pie Lucavsalas muižas ēkām uzcēla 6 metrus augstu pēc formas pareizticīgo kapelai līdzīgu pieminekli. 1902. gadā Rīgas pilsēta atpirka Lucavsalas muižu^[3] un 1904. gadā iekļāva Rīgas pilsētas teritorijā.

Mūsdienās (2019. gads) muižas ēka ir saglabājusies ļoti sliktā stāvoklī.

Literatūra

Kaupuža D. Rīgas muižiņas. Latvijas architektūra, Rīga, 2005, 95. lpp.

Atsauces

↑ Pēc Rīgas gubernatora Aņikitas Repņina (1668—1726) atmiņām Lucavmuižas garnizonā bijušas Krievijas armijas Jungera un Treidena komandēto pulku divas rotas. Jungera pulka rotu vadījis kapteinis Alfrēds Manfrēda dēls Šlipenbahs, tajā bijis puručiks Sava Ivanovs, divi seržanti, bundzinieks, 182 kaprāļi un ierindnieki, Treidena pulka rotā bijis seržants Pāvels Pazuhins un 100 kaprāļu un ierindnieku, kopā 289 karavīru: Томасова полк Юнгера: капитан Алферий Емельянов сын фон-Шлиппепбах, поручик Савва Иванов сын Извольский, сержантов 2 челов., 1 челов. барабанщик, капралов и рядовых 182 челов. Тимофеева полку Трейдена: Павел Пазухин, сержант, капралов и рядовых 100 человек.
↑ August Wilhelm Hupel. Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band. Riga : zu finden bey Johann Friedrich Hartknoch, 1782. 52–54. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 5. augustā. Skatīts: 2017. gada 8. jūlijā.
↑ ambermarks.com

Koordinātas: 56°57′46″N 24°18′00″E / 56.96278°N 24.30000°E / 56.96278; 24.30000

[1] Pēc Rīgas gubernatora Aņikitas Repņina (1668—1726) atmiņām Lucavmuižas garnizonā bijušas Krievijas armijas Jungera un Treidena komandēto pulku divas rotas. Jungera pulka rotu vadījis kapteinis Alfrēds Manfrēda dēls Šlipenbahs, tajā bijis puručiks Sava Ivanovs, divi seržanti, bundzinieks, 182 kaprāļi un ierindnieki, Treidena pulka rotā bijis seržants Pāvels Pazuhins un 100 kaprāļu un ierindnieku, kopā 289 karavīru: Томасова полк Юнгера: капитан Алферий Емельянов сын фон-Шлиппепбах, поручик Савва Иванов сын Извольский, сержантов 2 челов., 1 челов. барабанщик, капралов и рядовых 182 челов. Тимофеева полку Трейдена: Павел Пазухин, сержант, капралов и рядовых 100 человек.

[2] August Wilhelm Hupel. Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band. Riga : zu finden bey Johann Friedrich Hartknoch, 1782. 52–54. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 5. augustā. Skatīts: 2017. gada 8. jūlijā.

[3] rmarks.com

[1]

[2]

[3]