Lubāna (stacija)
- Šis raksts ir par dzelzceļa staciju. Par pilsētu skatīt rakstu Lubāna.
Lubāna ir bijušās dzelzceļa līnijas Madona—Lubāna galastacija Lubānas pilsētā. To slēdza 1990. gadā, kad slēdza pašu līniju. Stacijas ēka mūsdienās tiek izmantota kā dzīvojamā māja. Ēka atrodas Vidzemes un Stacijas ielu savienojuma vietā. Saglabājies oriģinālais ēkas dekorējums — dzelzceļa emblēma (ritenis ar spārniem) un pļaujas sižets ar izkaptīm un vārpām. Saglabājies arī dzelzceļa luksofors pie kādreizējās Melioratoru ielas pārbrauktuves. Bijušais lokomotīvju apgriešanās trijstūris mūsdienās apbūvēts ar privātmājām, bet līnijas strupceļš aiz Cesvaines ielas aizaudzis ar krūmiem.
— Stacija — | |
---|---|
Bijusī Lubānas dzelzceļa stacijas ēka | |
Pamatinformācija | |
Līnijā | Madona—Lubāna |
Atklāta | 1935. gadā |
Slēgta | 1990. gadā |
Stacijas tips | pasažieru |
Arhitekts | J. Šarlovs |
Platformu skaits | 1 |
Platformu tips | malas |
Atrašanās vieta | |
Koordinātas | 56°54′19.2″N 26°42′26.7″E / 56.905333°N 26.707417°EKoordinātas: 56°54′19.2″N 26°42′26.7″E / 56.905333°N 26.707417°E |
Tuvākās stacijas | Meirāni (10 km; slēgta) |
Tuvākie p. p., c. p. un i. p. | Jaunlubāna (6 km; slēgts) |
Attālums līdz Rīgai | 192 km |
Vēsture
labot šo sadaļuPati stacija atklāta 1935. gada 26. novembrī, bet tās ēka (celta pēc J. Šarlova projekta) pabeigta un iesvētīta 1937. gada 17. decembrī.[1] Tā bija divstāvu mūra celtne ar uzgaidāmajām telpām pirmajā stāvā. Otrajā stāvā bija dzīvokļi dzelzceļa darbiniekiem. Pēc stacijas slēgšanas ēka pārgāja Lubānas pašvaldības īpašumā.
Attēlu galerija
labot šo sadaļu-
Lubānas stacijas ēka no sliežu ceļu puses -
Perons un sliežu ceļu atrašanās vieta (skats Meirānu virzienā) -
Stacijas ēka ar saimniecības piebūvi -
Luksofors pie Melioratoru ielas pārbrauktuves (pa kreisi — Dzelzceļa iela) -
Lubānas stacijas sliežu ceļu atrašanās vieta. Tālumā stacijas ēka (skats no Cesvaines ielas) -
Stacijas ēkas fasāde
Atsauces
labot šo sadaļuVikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lubānas stacija |
- ↑ T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 178. lpp. ISBN 978-9984-38-698-0