Luajs el Atāsī (arābu: لؤي الأتاسي; dzimis 1926. gadā, miris 2003. gada novembrī) bija Sīrijas armijas ģenerālleitnants un pēc 1963. gada militārā apvērsuma iecelts par Sīrijas Arābu Republikas Prezidenta funkciju izpildītāju no 1963. gada 9. marta līdz 27. jūlijam.

Luajs el Atāsī
Irākas al-Bakrs, Ēģiptes Nāsers un Sīrijas al-Atassi 1963. gada 16. aprīļa sarunu laikā

Dzimis Homsā, Sīrijas politikā ievērojamā el Atāsī dzimtā. Pabeidzis Homsas Militāro akadēmiju; karojot Izraēlas neatkarības karā viegli ievainots. Bijis Alepo militārās policijas priekšnieks. 1954. gadā Sīrijas Prezidents Hašims el Atāsī savu radinieku ieceļ par Militārā protokola vadītāju. 1956. gadā iecelts par Sīrijas vēstniecības Ēģiptē militārā atašeja vietnieku. Šajā laikā kļūst par dedzīgu Ēģiptes prezidenta Nāsera un panarābisma ideju atbalstītāju.

Luajs el Atāsī ir viens no virsniekiem, kurš aktīvi aicina Sīriju apvienoties ar Ēģipti. Tā tiek panākta 1958. gada 1. februārī līdz ar Apvienotās Arābu Republikas izveidošanu.

Viņš kritizēja 1961. gada 28. septembra apvērsumu, kas izbeidza AAR pastāvēšanu un noveda pie Sīrijas Arābu Republikas izveidošanas. 1962. gada aprīlī-maijā el Atāsī piedalās neveiksmīgajos bāsistu un nāserītu virsnieku organizētajos valsts apvērsuma mēģinājumos. Pēc to apspiešanas el Atāsī tiek nosūtīts trimdā kā militārais atašejs uz Sīrijas vēstniecību Vašingtonā. Kad apvērsuma rīkotājus tiesā kara tiesa, el Atāsī tiek atsaukts uz Sīriju kā liecinieks, taču atsakās liecināt pret saviem līdzgaitniekiem, tiek arestēts un ieslodzīts cietumā.

Pēc bāsistu Militārās komitejas sarīkotā 1963. gada 8. marta apvērsuma tiek atbrīvots no cietuma, paaugstināts par ģenerālleitnantu un iecelts par Nacionālās Revolucionārās Pavēlniecības Padomes priekšsēdētāju, kas pielīdzināms valsts galvas amatam.

Al Atāsī ir izdevīga kompromisa figūra bez reālas varas un ietekmes uz notiekošo. Varu ieguvusī Militārā komiteja ir nestabila Bās partijas radikāļu, nāserītu un neatkarīgo virsnieku koalīcija. Nāserītu ietekme jaunajā režīmā un iedzīvotāju vidū ir pietiekoši liela, lai drīz pēc apvērsuma el Atāsī un premjerministrs al-Bitars dotos uz Kairu un ar Nāseru vestu sarunas par jaunas Ēģiptes, Sīrijas un Irākas savienības izveidošanu, kas noved pie vienošanās parakstīšanas 1963. gada 17. aprīlī. Paralēli šīm sarunām Bās virsnieki organizē un īsteno nāserītu tīrīšanas no armijas un valdības. Situācijai stabilizējoties, 18. jūlijā el Atāsī dodas uz Aleksandriju, lai tiktos ar Nāseru un censtos normalizēt attiecības. Tajā pašā dienā Džasīma Alvana vadībā nāserīti organizē valsts apvērsuma mēģinājumu, kas tiek asiņaini apspiests un 27 tajā dalību ņēmušie virsnieki tiek nekavējoties sodīti ar nāvi. Protestējot pret tik Sīrijai neierasti nežēlīgu apiešanos ar apvērsuma organizētājiem, daudzi no kuriem ir viņa paziņas, el Atāsī 27. jūlijā atkāpjas no visiem amatiem, atlikušo dzīvi pavada Homsā un turpmāk Sīrijas politikā nepiedalās.