Lopu gārņi (Bubulcus) ir gārņu dzimtas (Ardeidae) ģints, kas apvieno divas sugas.[1] Ilgstoši abas sugas tika uztvertas kā vienas sugas pasugas.[2] Kopumā lopu gārņi sastopami visos kontinentos un neskaitāmās salās, un kā maldu viesis ieklejojis pat Antarktīdā.[3]

Lopu gārņi
Bubulcus (Bonaparte, 1855)
Austrumu lopu gārnis (Bubulcus coromandus)
Austrumu lopu gārnis (Bubulcus coromandus)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaPelikānveidīgie (Pelecaniformes)
DzimtaGārņu dzimta (Ardeidae)
ApakšdzimtaGārņu apakšdzimta (Ardeinae)
ĢintsLopu gārņi (Bubulcus)
Lopu gārņi Vikikrātuvē
 
Lopu gārnis (Bubulcus ibis) novērots arī Latvijā

Latvijā novērota viena lopu gārņu ģints suga — lopu gārnis (Bubulcus ibis), kuram līdz šim bijuši trīs novērojumi. Pirmais novērojums 2009. gadā pie Engures ezera, otrais Dižilmājas apkārtnē (2015. gadā) un trešais pie Liepājas ezera (2017. gadā).[3]

Kopīgās īpašības

labot šo sadaļu

Abas sugas izskatās ļoti līdzīgas — neliela auguma, balts gārnis. Salīdzinot ar citiem gārņiem, kakls un knābis ir īss un spēcīgs. Pieaugušiem lopu gārņiem ir balts apspalvojums, dzeltens knābis un dzeltenpelēkas kājas. Riesta laikā lopu gārnim uz krūtīm un muguras izaug rudas spalvas, kā arī tā cekuls kļūst ruds. Bet knābis, kājas un acu zīlītes kļūst koši sarkanas.[4] Abi dzimumi izskatās vienādi, tomēr tēviņi ir nedaudz lielāki un to riesta dekoratīvās spalvas ir garākas kā mātītēm. Jaunajiem putniem ir melns knābis un tiem nav rudo dekoratīvo spalvu.[5]

Salīdzinot abas lopu gārņu sugas, riesta laikā austrumu lopu gārnis (Bubulcus coromandus) ir košāks nekā Eiropā dzīvojošais lopu gārnis.[5]

Lopu gārņu ģints (Bubulcus)

  1. «World Bird List: Ibis, spoonbills, herons, hamerkop, shoebill, pelicans, 2020». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 23. aprīlī. Skatīts: 2020. gada 29. martā.
  2. Birding Buddies: Birds in the Bubulcus Genus
  3. 3,0 3,1 «Putni.lv: Lopu gārnis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 24. martā. Skatīts: 2020. gada 4. aprīlī.
  4. Krebs, E. A.; Hunte, W.; Green, D. J. (2004). "Plume variation, breeding performance and extra-pair copulations in the cattle egret". Behaviour 141 (4): 479–499. doi:10.1163/156853904323066757
  5. 5,0 5,1 Herons, Egrets and Bitterns: Their Biology and Conservation in Australia

Ārējās saites

labot šo sadaļu