Lobatula lobatula
Lobatula lobatula ir foraminīferu suga rotaliīdu kārtā un cibicidīdu dzimtā. Sugu 1798. gadā aprakstīja angļu ilustrators Georgs Valkers un naturālists un antikvārs Edvards Jakobs. Tā ir izplatīta Vidusjūrā, Marmora, Melnajā un Azovas jūrā, Atlantijas okeānā, Meksikas līcī un Karību jūrā, Baltijas jūrā, Ziemeļu Ledus okeānā, Baltajā jūrā, Hudzona līcī, Indijas okeānā, Persijas līcī, Dienvidķīnas jūrā kā arī Klusajā okeānā, pie Japānas un Jaunzēlandes u.c.[1]
| Lobatula lobatula (Walker & Jacob, 1798) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Rhizaria |
| Tips | Foraminīferas (Foraminifera) |
| Klase | Globothalamea |
| Kārta | Rotaliīdas (Rotaliida) |
| Dzimta | Cibicidīdas (Cibicididae) |
| Ģints | Lobatulas (Lobatula) |
| Suga | Lobatula lobatula |
Apraksts labot šo sadaļu
Čaula trohospirāliska, plakani izliekta, stiprinās pie substrāta ar spirālisko pusi (galvenokārt kā epifīts). Reizēm piestiprinās pat ar umbilikālo pusi. Perifērija asa, ķīļveidīga un nedaudz daivaina. Veidojoties jaunām kamerām, tās pakāpeniski palielinās izmēros. Šuves spirāliskajā pusē nedaudz piepaceltas un neperforētas, bet umbilikālajā pusē iespiestas un nedaudz atliektas atpakaļ. Čaula ir rupji un bieži perforēta no abām pusēm. Atvere ir starpmargināla, ekstraumbilikāli ekvatoriāla, ar ieskaujošu, izvirzītu lūpa, un pāriet spirāliskā papildus atverē, kas atveras pēdējās 1—2 kamerās.[2]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ WoRMS, World Register of Marine Species.
- ↑ Franc Cimerman in Martin R. Langer., Mediterranean Foraminifera, Ljubljana, 1991. 71. lpp., ISBN 86-7131-053-1