Linda (personvārds)

sieviešu personvārds

Linda ir vācu izcelsmes sieviešu personvārds, kas plaši izplatīta angliski runājošajā pasaulē kopš 19. gadsimta beigām.[1] Vācu vārds Linde sākotnēji bija saīsināta vecāku vārdu forma, piemēram, Dietlinde un Sieglinde.[2] Vārdu Linda kā galvenā tēla vārdu to izmantoja rakstnieks Žans Pols savā četru sējumu romānā Titan, kas tika izdots no 1800. līdz 1803. gadam, un pēc tam tas kļuva populārs vāciski runājošās valstīs.[2]

Vārds Linde iespējams veidojies no vācu valodas vārda linden (liepas), apzīmējot vairogu, kas izgatavots no šī koka,[2] vai arī, iespējams cēlies no ģermāņu valodās sastopama vārda lind (mīksts, maigs). Personvārda popularitāti var arī saistīt ar neolatīņu valodu (itāļu, spāņu vai portugāļu) vārdu linda, kas ir vārda lindo sieviešu dzimte un nozīmē "skaista, glīta, jauka" (spāņu un portugāļu valodās) jeb "tīra" (itāļu valodā). Tāpat tas ir bieži sastopams sievietes vārds Dienvidāfrikā, jo zulu un isiķhosa valodās linda nozīmē "pagaidiet".

Starp citiem personvārdiem, kas tiek lietoti angliski runājošās valstīs un ietver piedēkli -linda, ir Melinda, Belinda, Selinda un Rozalinda.

Lindas savu vārda dienu atzīmē 13. februārī (Ungārija, Polija), 15. aprīlī (Somija un Vācija), 19. jūnijā (Šveicē), 20. jūnijā (Zviedrijā), 21. augustā (Latvijā), 1. septembrī (Čehijā), 2. septembrī (Slovākijā) un 4. septembrī (Polija).

Sievietes ar vārdu Linda labot šo sadaļu

Latvijā
Pasaulē
  • Linda Baka (Linda Buck), ASV bioloģe (dzimusi 1947. gadā)
  • Linda Marija Barosa (Linda Maria Baros), franču un rumāņu dzejniece, esejiste un tulkotāja (dzimusi 1981. gadā)
  • Linda Morē (Linda Morais), kanādiešu brīvā stila cīkstone (dzimusi 1993. gadā)
  • Linda Pope (Lynda Pope), Austrālijas šahiste (dzimusi 1953. gadā)
  • Linda Štāla (Linda Stahl), vācu vieglatlēte (dzimusi 1985. gadā)
  • Linda Ulveusa (Linda Ulvaeus), zviedru dziedātāja, rakstniece un aktrise (dzimusi 1973. gadā)
  • Linda Villumsena (Linda Villumsen), dāņu šosejas riteņbraucēja (dzimusi 1985. gadā)

Atsauces labot šo sadaļu

  1. E. G. Withycombe. The Concise Dictionary of English Christian Names (third izd.). Oxford University Press, 1977.
  2. 2,0 2,1 2,2 Günther Drosdowski. Lexicon der Vornamen (second izd.). Duden, 1974.