Lielausu lapsa

Lielausu lapsa (Otocyon megalotis) ir lielausu lapsu ģints (Otocyon) plēsējs, kas pieder pie suņu dzimtas (Canidae) pamatcilts (Basal Caninae). Lielausu lapsa ir vienīgā suga lielausu lapsu ģintī.

Lielausu lapsa Otocyon megalotis (Desmarest, 1822)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Zīdītāji (Mammalia)
Kārta	Plēsēji (Carnivora)
Dzimta	Suņu dzimta (Canidae)
Ģints	Lielausu lapsas (Otocyon)
Suga	Lielausu lapsa (Otocyon megalotis)
Izplatība
Otocyon megalotis canescens, Otocyon megalotis virgatus izplatības areāls   Otocyon megalotis megalotis izplatības areāls
Lielausu lapsa Vikikrātuvē

Sugas zinātniskais nosaukums "megalotis" ir atvasināts no grieķu valodas, "mega" grieķiski nozīmē "liels", un "otis" nozīmē "ausis". Ģints nosaukums "Otocyon" arī ir cēlies no grieķu valodas, "oto" — "ausis", un "cyon" — "suns" (ausu suns). Tulkojot burtiski sanāk — ausu suns ar lielām ausīm.

Lielausu lapsas apdzīvo savannu Āfrikas austrumos un dienvidos.

Izskats un ieradumi

Sugas nosaukumu lapsas ieguva pateicoties savām lielajām ausīm. Tām ir dzeltenpelēks kažoks, melnas ausis, kājas un deguna kaula virspuse, seja un ausu iekšpuse ir gaiša, gandrīz balta, bet pavēdere un pakakle smilšu krāsā. Lielausu lapsas ķermeņa garums ir 55 cm, ausu garums 13 cm, astes garums 24—34 cm, augstums skaustā 30—40 cm, svars 3—5,3 kg.

Lielausu lapsai ir 48 zobi, tas ir vislielākais zobu skaits starp visiem plēsējiem. Toties sakodiens ir vājš un zobi nelieli, kas piemēroti kukaiņu ēšanai. Lapsas barībā apmēram 80% sastāda dažādi kukaiņi. Lielausu lapsas ir iecienījušas termītus, siseņus un uzturas zebru un antilopju baru tuvumā, lai uzlasītu kukaiņus, kas nosēžas uz lielo dzīvnieku ekskrementiem. Vēl lielausu lapsas medī grauzējus, putnus, ķirzakas, vaboles, ēd olas un nelielā daudzumā augļus. Lielāko daļu ūdens lapsa uzņem no apēstajiem augļiem.

Ziemas periodā lapsa ir dienas dzīvnieks, bet vasaras periodā tā ir nakts dzīvnieks. Lielausu lapsām ir ļoti laba dzirde, kas tiek izmantota medījot. Briesmu gadījumā lapsas bēg.

Reprodukcija

Lielausu lapsas visbiežāk veido monogāmus pārus, ļoti reti ir ģimenes, kas sastāv no viena tēviņa un divām mātītēm. Grūsnības periods ilgst 60—70 dienas, piedzimst 2—5 kucēni. Lielausu lapsas rok alas, kuras izmanto vairākus gadus. Lielos metienos kucēniem ir augsta mirstība, jo lapsai ir tikai četri piena dziedzeri. Māte mēdz nogalināt vājākos mazuļus. Paplašinātajās ģimenēs mazuļus baro visas mātītes, nešķirojot radniecību. Tēviņš palīdz audzināt jauno paaudzi, medījot un sargājot alu.

Piedzimstot kucēni ir akli, 9. dienā tiem atveras acis, bet 17. dienā tie pamet alu. Māte kucēnus zīda ar pienu 15 nedēļas. Pēc tam jaunie lapsēni sāk medīt kopā ar vecākiem. Lielausu lapsas ir pieaugušas 5—6 mēnešu vecumā, un, sasniedzot dzimumbriedumu, tās pamet ģimeni. Reizēm jaunās lapsu mātītes paliek kopā ar ģimeni. Lielausu lapsas dzīvo 13 gadus.

Sistemātika

Sugai ir trīs pasugas:

• Otocyon megalotis megalotis — Zambija, Botsvāna, Namībija, Dienvidāfrika
• Otocyon megalotis canescens — Etiopija, Somālija
• Otocyon megalotis virgatus— Tanzānija, Kenija

Ārējās saites

• https://archive.today/20120729190901/www.bbc.co.uk/nature/wildfacts/factfiles/159.shtml
• https://web.archive.org/web/20081205012643/http://www.livingdesert.org./animals/bat_eared_fox.asp
• http://www.loeffelhund-projekt.de/English/english.html
• Lielausu lapsu foto Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē.
• https://web.archive.org/web/20080510144856/http://www.canids.org/species/Otocyon_megalotis.htm
• http://www.science.smith.edu/departments/Biology/VHAYSSEN/msi/pdf/i1545-1410-766-1-1.pdf