Lielā smilga
Lielā smilga, pazīstama arī kā milzu smilga[1], (latīņu: Agrostis gigantea) ir daudzgadīgs 30—100 cm augsts lakstaugs. Bieži sastopams mitrās pļavās, mežmalās, krastmalās.
| Lielā smilga Agrostis gigantea Roth, 1788 | |
|---|---|
 Lielā smilga (Agrostis gigantea) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
| Rinda | Graudzāļu rinda (Poales) |
| Dzimta | Graudzāļu dzimta (Poaceae) |
| Ģints | Smilgas (Agrostis) |
| Suga | Lielā smilga (A. gigantea) |
 Lielā smilga Vikikrātuvē | |
Raksturojums labot šo sadaļu
Lielās smilgas saknenis ir ložņājošs, stīgojošu virszemes dzinumu nav. Ceri brīvi. Stumbri spēcīgi, gludi, taisni vai pacili. Lapas pamīšus, vienkāršas, veselas, lineāras, plakanas, abās pusēs raupjas, ar daudziem dzelonīšiem. Lapu makstis garas, gludas, mēlīte garena, smaila, līdz 0,6 cm gara. Zied jūnijā un jūlijā. Ziedkopa — ziedēšanas laikā izpletusies skara, līdz ziedēšanai un pēc noziedēšanas saspiesta, ar tieviem, skarbiem zariņiem, kas sakopoti pa nedaudziem atstatos pušķos. Vārpiņas ar 1 ziedu. Vārpiņas plēksnes aptuveni vienādas, lancetiskas, tikpat garas kā vārpiņa; ārējai plēksnei 1 dzīsla, iekšējai — 1—3 dzīslas. Zieda plēksnes 2, ārējā plēksne līdz divreiz garāka par iekšējo, bez akota vai ar īsu akotu, ar 5 dzīslām un gludu virsmu. Auglis - ap 0,1 cm garš grauds. Pavasarī attīstās samērā vēlu. Lopbarības vērtība diezgan augsta (100 kg siena satur 51—58 barības vienības). Mājdzīvnieki to ēd labprāt kā ganībās, tā arī siena veidā. Pēc nopļaušanas ātri ataug un dod labu atālu. Der arī zālienu ierīkošanai parkos.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ «milzu smilga - Agrostis gigantea Roth - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-09-15.
 | Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |