Lielā Piektdiena

Lielā Piektdiena^[1], Svētā Piektdiena jeb Melnā Piektdiena ir kristiešu reliģiski svētki, kuros piemin Jēzus Kristus krustā sišanu un viņa nāvi Golgātā. Lielā Piektdiena ir daļa no Klusās nedēļas, kas ilgst no Pūpolu svētdienas līdz pēdējai sestdienai pirms Lieldienām. Lielajā Piektdienā baznīcās nenotiek Svētais vakarēdiens, tiek izdalīti Zaļajā Ceturtdienā konsekrētā maize un vīns, kā arī netiek spēlētas ērģeles un netiek zvanīti baznīcu zvani. Katoļi visā pasaulē šajā dienā iet Krusta ceļa 14 posmus, kas simbolizē Jēzus Kristus ceļu pretī nāvei. Lielajai Piektdienai raksturīga gavēšana un klusums.

Daudzās valstīs, arī Latvijā, Lielā Piektdiena ir oficiāla valsts brīvdiena.

Vispārpieņemtais Kristus krustā sišanas gads ir 33. gads, taču ir citi pieņēmumi, ka Kristus tika sists krustā 34. gadā.

Atsauces

↑ «Vairākvārdu nosaukumu rakstība (ieteikumi)». Valsts valodas centrs. 2012. gada 12. aprīlis. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 3. Marts. Skatīts: 2022. gada 13. aprīliī.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lielā Piektdiena.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
Katoļu enciklopēdijas ieraksts (angliski)

Šis ar reliģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] «Vairākvārdu nosaukumu rakstība (ieteikumi)». Valsts valodas centrs. 2012. gada 12. aprīlis. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 3. Marts. Skatīts: 2022. gada 13. aprīliī.

[1]