Atvērt galveno izvēlni
Šis raksts ir par zinātnieci. Par citām jēdziena Liepiņa nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Lidija Liepiņa (dzimusi 1891. gada 4. aprīlī, mirusi 1985. gada 4. septembrī)[1] bija latviešu fizikālķīmiķe.

Lidija Liepiņa
Personīgā informācija
Dzimusi 1891. gada 4. aprīlī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Pēterburga, Krievijas impērija
Mirusi 1985. gada 4. septembrī (94 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS
Tautība Latviete
Zinātniskā darbība
Zinātne Fizikālķīmija

BiogrāfijaLabot

1917. gadā pabeigusi Maskavas Augstākos sieviešu kursu Fizikas un matemātikas fakultātē.[1] Laikā no 1915. līdz 1917. gadam ķīmiķa Nikolaja Šilova vadībā strādājusi Krievijas armijas Ķīmiskās aizsardzības laboratorijā.[1] Laikā no 1920. līdz 1932. gadam bijusi docētāja Maskavas Augstākajā tehniskajā skolā, pēc tam (līdz 1942. gadam) bijusi docētāja Sarkanās armijas Ķīmiskās aizsardzības kara akadēmijā, vadījusi Koloīdķīmijas katedru.[1] No 1942. līdz 1946. gadam bijusi docētāja Maskavas universitātē, vadījusi Vispārīgās ķīmijas katedru.[1]

1946. gadā pārcēlusies uz dzīvi Latvijā. Sākumā strādājusi Latvijas Valsts universitātē (1946—1958), pēc tam — Rīgas Politehniskajā institūtā (1958—1972).[1] Paralēli darbībai Latvijas Valsts universitātē bijusi Latvijas Zinātņu akadēmijas Neorganiskās ķīmijas institūta direktora vietniece, laikā no 1946. līdz 1960. gadam arī vadījusi laboratoriju.[1]

Liepiņa ir publicējusi vairāk nekā 200 zinātniskos rakstus.[1] Kopš 1991. gada Rīgas Tehniskās universitātes Neorganiskās ķīmijas institūts piešķir Lidijas Liepiņas medaļu.[1]

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 1,8 Latvijas enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2007. 162. lpp. ISBN 978-9984-9482-4-9.

Ārējās saitesLabot