Levidentalīnas (Laevidentalina) ir foraminīferu ģints nodosariīdu kārtā. Ģinti 1986. gadā izveidoja amerikāņu mikropaleontologi Alfrēds Lēblihs un Helēna Tappana. Levidentalīnu tipiskā suga ir Laevidentalina aphelis. Ģeohronoloģiski levidentalīnas ir zināmas no krīta perioda līdz mūsdienām. Kosmopolītiska ģints.

Levidentalīnas
Laevidentalina Loeblich & Tappan. 1986
Levidentalīna Laevidentalina elegans.
Levidentalīna Laevidentalina elegans.
Klasifikācija
ValstsRhizaria
TipsForaminīferas (Foraminifera)
KlaseNodosariātas (Nodosariata)
ApakšklaseNodosariānas (Nodosariana)
KārtaNodosariīdas (Nodosariida)
ApakškārtaNodosariina
VirsdzimtaNodosarioidejas (Nodosarioidea)
DzimtaNodosariīdes (Nodosariidae)
ApakšdzimtaNodosariīnes (Nodosariinae)
ĢintsLevidentalīnas (Laevidentalina)

Čaula ir iegarena, izliekta un var nobeigties ar apikulu. Prolokuls ir apaļīgs līdz vārpstveidīgam. Vēlākās kameras ir uniseriālas. Šuves ir taisnas, horizontālas līdz viegli ieslīpām. Sieniņas ir smalki perforētas, sekundāri laminētas, veidotas no optiski radiāla hialīna kalcīta. Virsma ir gluda un neornamentēta. Atvere ir termināla, veidota no radiālām spraugām, kas centrā ir slēgtas.[1]

No Dentalina un Mesodentalina ģints atšķiras ar to, ka tai nav garenisko ribu, no Prodentalina atšķiras ar sieniņas sekundāro slāņojumu (sekundāri laminēta). No Svenia ģints atšķiras ar mazāku čaulas izmēru, plānākām un maigākām sieniņām, ar konisku, nevis lodveida prolokulu, ar izstieptām un uzpūstām kamerām, kurām drīzāk ir apaļš, nevis ovāls šķērsgriezums, ar ieslīpām, nevis horizontālām šuvēm un ar vienmerīgu čaulas izliekumu, nevis viegli sīnusveidīgu, kā Svenia agrīnajās stadijās.

Levidentalīnu ģintī ir 42 recentās sugas, bet ar izmirušajām kopā ir 85 sugas. Dažas no tām ir šādas[2]

  • ģints: Laevidentalina Loeblich & Tappan. 1986

(†) - izmirušu organismu grupa.

  1. Loeblich, A. R.; Tappan, H. (1988). Foraminiferal Genera and their Classification. Van Nostrand Reinhold Company, New York. 396 lpp. ISBN 0-442-25937-9
  2. World Foraminifera Database