Lauma (lietuviešu: Laumė) baltu mitoloģijā ir zemes un dzemdību dieve. Vēlāk Lauma kļuvusi par ļaunu raganu, kas zog bērnus, cilvēkiem nes murgus un tos miegā žņaudz. Mitologi uzskata, ka viņas tēlā izmainītā veidā saglabājušās no debesīm uz zemi padzītās pērkona dieva sievas iezīmes.[1]

Roma Vencka 1980. gada koka skulptūra „Lauma/Labā ragana” (Laumė/Geroji ragana) Raganu kalnā
Šis raksts ir par dievi. Par citām jēdziena Lauma nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
  1. Ilze Vjatere. Mitoloģijas vārdnīca. Rīga : Avots, 2004. 190. lpp. ISBN 978-9-98-475736-0.