Latviešu zīmju valoda

zīmju valoda

Latviešu zīmju valoda ir zīmju valoda, ko ikdienā lieto nedzirdīgi un vājdzirdīgi cilvēki lielākoties Latvijā, kā svešvalodu — arī viņu draugi un ģimenes locekļi. Tā atdalījusies no franču zīmju valodas aptuveni 1806. gadā.

Latviešu zīmju valoda
Valodu lieto: Latvijā, latviešu emigrantu mītnes vietās
Pratēju skaits: 2,000
Valodu saime: Franču zīmju valodas
 Austro-ungāru zīmju valodas
  Krievu zīmju valodas
   Latviešu zīmju valoda
Valodas kodi
ISO 639-1: nav
ISO 639-2:
ISO 639-3: lsl

Daktilo zīmju alfabēts labot šo sadaļu

Latviešu zīmju valodā ir zīmes latviešu alfabēta burtiem.[1] Šīs zīmes tiek izmantotas mijiedarbībā ar latviešu valodu (un arī citām). Piemēram, tās izmanto, lai parādītu kādu latviešu valodas vārdu, kura tulkojums zīmju valodā kādam no runātājiem nav zināms.

Diakritiskās zīmes labot šo sadaļu

Attēlojot burtus ar diakritiskajām zīmēm, daktilo zīmju alfabētā izmanto to pašu zīmi, kas burtam bez diakritikas, bet papildina to ar kustību. Burtus ar garumzīmēm attēlo, rādot atbilstošā patskaņa zīmi un veicot horizontālu kustību uz sānu prom no sevis (citās zīmju valodās, piemēram, amerikāņu zīmju valodā tādā veidā mēdz rādīt burta atkārtojumu). Burtus ar mīkstinājuma zīmēm rāda, izmantojot atbilstošo līdzskani un roku kustinot pa loku, kura izvietojums telpā atšķiras dažādiem burtiem.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «Daktilo zīmju alfabēts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 25. novembrī.

Ārējas saites labot šo sadaļu