Latviešu zīmju valoda
Latviešu zīmju valoda ir zīmju valoda, ko ikdienā lieto nedzirdīgi un vājdzirdīgi cilvēki lielākoties Latvijā, kā svešvalodu — arī viņu draugi un ģimenes locekļi. Tā atdalījusies no franču zīmju valodas aptuveni 1806. gadā.
| Latviešu zīmju valoda | ||
|---|---|---|
| Valodu lieto: | Latvijā, latviešu emigrantu mītnes vietās | |
| Pratēju skaits: | 2,000 | |
| Valodu saime: | Franču zīmju valodas Austro-ungāru zīmju valodas Krievu zīmju valodas Latviešu zīmju valoda | |
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | nav | |
| ISO 639-2: | — | |
| ISO 639-3: | lsl | |
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. | ||
Daktilo zīmju alfabēts
labot šo sadaļuLatviešu zīmju valodā ir zīmes latviešu alfabēta burtiem.[1] Šīs zīmes tiek izmantotas mijiedarbībā ar latviešu valodu (un arī citām). Piemēram, tās izmanto, lai parādītu kādu latviešu valodas vārdu, kura tulkojums zīmju valodā kādam no runātājiem nav zināms.
Diakritiskās zīmes
labot šo sadaļuAttēlojot burtus ar diakritiskajām zīmēm, daktilo zīmju alfabētā izmanto to pašu zīmi, kas burtam bez diakritikas, bet papildina to ar kustību. Burtus ar garumzīmēm attēlo, rādot atbilstošā patskaņa zīmi un veicot horizontālu kustību uz sānu prom no sevis (citās zīmju valodās, piemēram, amerikāņu zīmju valodā tādā veidā mēdz rādīt burta atkārtojumu). Burtus ar mīkstinājuma zīmēm rāda, izmantojot atbilstošo līdzskani un roku kustinot pa loku, kura izvietojums telpā atšķiras dažādiem burtiem.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Daktilo zīmju alfabēts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 25. novembrī.