Lamaisms
viens no budisma paveidiem, kas izplatīts Tibetā un Centrālāzijā
Lamaisms jeb Tibetas budisms ir budisma paveids, daļa no vadžrajānas. Tas 7. gadsimtā ir radies Tibetā. No 16. līdz 18. gadsimta tas izplatījās arī Centrālāzijā, it īpaši starp mongoļu tautām. Tibetā šo budisma paveidu praktizē tibetiešu mūki. Lamaisms radies, apvienojoties budismam ar Tibetā pirms tam tradicionāli pastāvošo bona reliģiju. Augstākā persona šajā reliģijā ir dalailama. Pašreizējais dalailama ir Tenzins Gjaco. Viņš 1989. gadā ieguva Nobela miera prēmiju.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lamaisms.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Filozofijas interneta enciklopēdijas raksts (angliski)
 | Šis raksts ir ļoti īss un nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar reliģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |