Laima Slava
Laima Slava (dzimusi Klieģe, 1947. gada 12. jūlijā) ir latviešu mākslas zinātniece un izdevēja.
| ||||||||||||||
|
Biogrāfija
labot šo sadaļuL. Slava mācījusies Rīgas 49. vidusskolā, studējusi Latvijas Valsts Mākslas akadēmijā.
Strādājusi ZA Mākslas vēstures institūtā (1975-1983), avīzē "Literatūra un Māksla" (1983-1988), izdevniecībā "Liesma" (1988-1989), Rīgas Videocentrā un Multimediju centrā (1989-1995)
Kopš 1997. gada izdevniecības "Neputns" galvenā redaktore.
Daudzu monogrāfisku mākslas albumu sastādītāja un teksta autore. Pētījusi Borisa Bērziņa daiļradi, sarakstījusi grāmatas "Dieva buča" (2000) un "Boriss Bērziņš" (2002 un 2016).
Latvijas Mākslinieku savienības biedre (kopš 1981. gada).
Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece (2011). Saņēmusi Baltijas Asamblejas balvu mākslā par izcilu ieguldījumu mākslas zinātnē un izdevējdarbībā (2017).[1] Piešķirts augstais Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktora goda nosaukums[2].