Latvijas Universitātes Romas Katoļu Teoloģijas fakultāte
Latvijas Universitātes Romas Katoļu Teoloģijas fakultāte bija Latvijas Universitātes (LU) fakultāte 1938. — 1940. gadā, kas sāka gatavot akadēmiski izglītotus teologus ar licenciāta un doktora grādu teoloģijā.
Vēsture
labot šo sadaļu1920. gada 3. oktobrī bīskaps Antonijs Springovičs parakstīja lēmumu par Aglonas garīgā semināra dibināšanu, par semināra rektoru kļuva Jāzeps Rancāns. 1924. gadā garīgais seminārs pārcēlās uz ēku Altonavas ielā Rīgā. Pēc papildus vienošanās starp Latvijas Republiku un Svēto Krēslu 1938. gada 28. maijā Universitātes Padome nolēma agrāko LU Teoloģijas fakultāti pārdēvēt par LU Evaņģēliskās teoloģijas fakultāti un 1938. gada 15. septembrī atklāja Latvijas Universitātes Katoļu teoloģijas fakultāti. Par pirmo fakultātes dekānu ievēlēja bīskapu Jāzepu Rancānu.
Okupācijas laikā
labot šo sadaļuPēc Latvijas okupācijas 1940. gada 22. augustā gan Evaņģēliskās teoloģijas fakultāti, gan Romas katoļu teoloģijas fakultāti slēdza, visus mācībspēkus atlaida un visus studentus izslēdza no universitātes. Vācu okupācijas laikā 1941. gadā izveidoja Romas katoļu Teoloģijas augstskolu.[1]
Pēc Otrā pasaules kara beigām 1945. gada decembrī pēc arhibīskapa Antonija Springoviča lūguma Latvijas PSR varas iestādes atļāva atjaunot Rīgas Garīgā semināra darbību. Par rektoru kļuva Pēteris Strods (1892—1960), par inspektoru Kazimirs Duļbinskis (1906—1991). 1951. gada janvārī garīgo semināru slēdza, bet 1952. gada pavasarī atļāva darboties divarpus mēnešus pavasarī un tikpat rudenī, pārējā laikā semināristiem bija jāstudē privāti un jāuzturas pie prāvestiem. 1954. gada 18. decembrī garīgajam semināram piešķīra mācību iestādes statusu, un tas atsāka savu darbību pie Svētā Franciska baznīcas Kijevas ielā 16 Rīgā. 1968.-1969. mācību gadā Rīgas Garīgajā seminārā sāka uzņemt studentus no Ukrainas, bet turpmākajos gados arī no Baltkrievijas un Igaunijas, 1978.-1979. mācību gadā seminārs sāka gatavot katoļu priesterus visai PSRS, izņemot Lietuvu. 1980.—1982. gadā pie Svētā Franciska baznīcas uzcēla jaunas Rīgas Garīgā semināra ēkas.
Pēc neatkarības atjaunošanas
labot šo sadaļuPēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Rīgas Garīgo semināru no 1991. līdz 1994. gadam vadīja priesteris Andris Marija Jerumanis, tad līdz 2006. gadam priesteris Antons Justs. 1999. gadā pēc Rīgas metropolijas arhibīskapa ierosmes uz Rīgas Garīgā semināra bāzes nodibināja Laterāna Pontifikālās universitātes Rīgas Teoloģijas institūtu Katoļu ielā 16 Rīgā. Latvijas Republikas un Svētā Krēsla 2000. gada līgumā bija paredzēts, ka Katoļu Baznīcai ir tiesības dibināt augstākās mācību iestādes reliģijas skolotājiem, kuras izsniegs valsts atzītus diplomus. Līgumā bija paredzēts, ka Katoļu Teoloģijas fakultātes atjaunošanu pie Latvijas Universitātes nākotnē risinās sarunās starp Latvijas Republikas valdību un Svēto Krēslu.[2]
Dekāni
labot šo sadaļu- Jāzeps Rancāns (1938—1940)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «literatura.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 3. septembrī. Skatīts: 2022. gada 3. septembrī.
- ↑ Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgums "Latvijas Vēstnesis", Nr. 137. 25.09.2002.