Vikipēdija

Latvijas Universitātes Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūts

(Pāradresēts no LU Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūts)

LU Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūts ir Latvijas Universitātes akadēmiskā pamatstruktūrvienība (kopš 2016).[1] Izveidots uz LU Kardioloģijas zinātniskā institūta un LU Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūta bāzes.

LU Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūts
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Dibināts 2016. (1977.) gadā
Atrašanās vieta Jelgavas iela 3 - Zinātņu māja, Rīga LV-1004
Tips Latvijas Universitātes akadēmiskā pamatstruktūrvienība
Direktors Andrejs Ērglis

Vēsture

labot šo sadaļu

Valsts klīniskās slimnīcas direktora Paula Stradiņa projekts 1946. gadā paredzēja izveidot jaunas pētniecības laboratorijas jaunbūvējamajā Valsts klīniskās slimnīcas un Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes kampusa teritorijā starp Liepājas ielu, dzelzceļu, Arsenālu un Mārupes ielu, tomēr grandiozais projekts palika nerealizēts. 1977. gadā tika nodibināts Latvijas Kardioloģijas zinātniskās pētniecības institūts, kura bāze bija Stradiņa slimnīcas Kardioloģijas centrs. Tas darbojās profesora Nikolaja Andrejeva,[2] vēlāk dr. med. Viļņa Dzērves vadībā.

2005. gadā institūts tika integrēts Latvijas Universitātē[3] kā patstāvīga juridiska persona, kuras zinātnisko darbību pārraudzīja Latvijas Universitāte. 2013. gada Latvijas zinātnisko institūciju starptautiskajā izvērtējumā LU Kardioloģijas zinātniskais institūts ieguva vidēju novērtējumu.[4][5]

2016. gadā to apvienoja ar LU Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūtu un pārdēvēja par LU Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūtu. 2019. gada janvārī institūts pārcēlās uz Latvijas Universitātes Zinātņu māju Jelgavas ielā 3 Torņakalna apkaimē.

Galvenie pētījumu virzieni

labot šo sadaļu
  • Kardiovaskulāro slimību epidemioloģija un profilakse.
  • Invazīvā kardioloģija.
  • Koronārā un perifērā ateroskleroze.
  • Gēnu polimorfismu izpēte koronārās sirds slimības novērtēšanai. Sekundāro kardiovaskulāro slimību riska faktoru izpēte.
  • Cilvēka šūnu un audu izmantošana jaunu ārstniecības metožu izstrādei.
  • Metabolais sindroms, cukura diabēts un citas endokrīnās slimības.
  • Vazomotorā un neirovaskulārā regulācija, endoteliālā disfunkcija.
  • Šūnu alerģisko reakciju mehānismu izpēte.
  • Vēža mikrošūnu rašanās mehānismi.
  • Šūnu malignizācijas un vēža šūnu rezistences rašanās morfoloģiskie mehānismi.
  • Noguruma fizioloģiskie mehānismi un psihofizioloģiskā adaptācija.
  • Osteoporoze, osteorecepcija.[6]

Atsauces un piezīmes

labot šo sadaļu
  1. ↑ http://www.lu.lv/par/strukt/instituti/kardiologijas-un-regenerativas-medicinas-instituts/ Arhivēts 2016. gada 27. maijā, Wayback Machine vietnē. Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūts]
  2. ↑ «stradini.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 20. aprīlī. Skatīts: 2015. gada 7. jūlijā.
  3. ↑ LR MK 02.02.2005. lēmums Nr. 68
  4. ↑ Pētījumā, ko veica Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Ziemeļvalstu Ministru padomes sekretariātu, kopumā tika vērtētas 150 iestādes, tai skaitā zinātniskās institūcijas, augstskolas un to struktūrvienības, privātās institūcijas, komercsabiedrības un nodibinājumi.
  5. ↑ Zinātnisko institūciju novērtējums Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē.: ASI
  6. ↑ «LU Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūts». www.lu.lv. Skatīts: 2022-04-21.

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Latvijas_Universitātes_Kardioloģijas_un_reģeneratīvās_medicīnas_institūts&oldid=3607005"