LIFO (abreviatūra no last in, first out (pēdējais iekšā, pirmais ārā)) datorikā un rindu teorijā apzīmē saglabāto elementu apstrādes veidu. Pēc definīcijas LIFO datu struktūra ir lineāra liste, kurai elementi tiek pievienoti un dzēsti pa vienam un vienā pusē. LIFO struktūra var tikt ilustrēta kā kaudze ar paplātēm. Pēdējā uz kaudzes novietotā paplāte tiek noņemta kā pirmā.

Stekā pēdējais ievietotais elements tiek apstrādāts (izņemts) kā pirmais.

Datorikā LIFO jēdziens apzīmē elementu rindas apstrādes principu, kad piekļuve elementiem nepieciešama pēc noteiktas kārtības. LIFO tiek izmantots gadījumos, kad pēdējie rindai pievienotie dati ir jāapstrādā kā pirmie. Kā sinonīms var tikt lietots saīsinājums FILO - first in, last out (pirmais iekšā, pēdējais ārā). Rindu teorijā dažreiz tie lietots saīsinājums LCFS - last come, first served (pēdējais ienāca, pirmo apkalpoja). Pielietots datorikā, LIFO princips parasti nozīmē datu apstrādes implementāciju stekā.

Galvenais pielietojums ir steku implementācijās, kas ir vienas no fundamentālākajām datu struktūrām datorzinātnē.