Vikipēdija

Kuciņi

ciems Rēzeknes novada Audriņu pagastā, Latvijā
Šis raksts ir par apdzīvotu vietu Audriņu pagastā. Par apdzīvotu vietu Nautrēnu pagastā skatīt rakstu Kuciņas.

Kuciņi (latgaliešu: Kucinis) jeb Kucines[2] ir skrajciems Rēzeknes novada Audriņu pagastā Rēzeknes upes labajā pusē, apdzīvots kopš 12. gadsimta[3], daļēji saplūdis ar blakusesošām Mežārēm. Ciemu šķērso pievedceļš Nacionālo bruņoto spēku lidostai "Rēzekne" (V575), tajos atrodas arī Kūciņu kapi 1 ha platībā un valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis ar aizsardzības numuru 1961 Kūciņu senkapi[4], saukti arī Kara kapi jeb Zviedru kapi.

Kuciņi
skrajciems
NATO Kūciņu radars «TPS-117»
NATO Kūciņu radars «TPS-117»
Kuciņi (Latvija)
Kuciņi
Kuciņi
Koordinātas: 56°32′42″N 27°12′32″E / 56.54500°N 27.20889°E / 56.54500; 27.20889Koordinātas: 56°32′42″N 27°12′32″E / 56.54500°N 27.20889°E / 56.54500; 27.20889
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Rēzeknes novads
Pagasts Audriņu pagasts
Kucyni 01.01.1760.
Iedzīvotāji (2021)[1]
 • kopā 18
Pasta nodaļa LV-4611 Audriņi

Nosaukums labot šo sadaļu

Apdzīvotā vieta dažādos avotos saukta arī Kūciņi,[5] Kociņi vai latgaliski Kucynis.[6] Kūciņi (Kucyni, Kucinie) ir viens no senākajiem Rēzeknes apkārtnes villu (aulu) nosaukumiem, 1760. gadā viens no populārākajiem Rēzeknes draudzes vietvārdiem līdzās Sakstagalam, Makašēniem, Sarkaņiem, Taudejāņiem, Ozolmuižai, Vipingai, Dukstīgalam, Ciskādiem.[7]

Vēsture labot šo sadaļu

Latgaļu Kūciņu senkapos izrakumus veica 1983. gadā Latvijas PSR Vēstures muzeja Arheoloģijas nodaļa, atrodot 12. gadsimta, kā arī 13-14. gadsimtu mijas apbedījumus, kuru inventārā bija bronzas apkalumi, bronzas zvārgulīši, krams, dzelzs platasmens cirvji, dzelzs uzmavas šķēpi, bronzas aproces ar zvērgalvu galiem un bronzas spirālgredzeni.[8]

1774. gadā Kucinie villa rezidēja Rēzeknes vikārs Matejs Ivanovskis (Rdus Domini Matteus Ivanovskis vicarus Rosittensis), 1775. gadā Kucynu villa rezidēja Rēzeknes vikārs Pēteris Skorupskis. 1797. gada Rēzeknes draudzes grāmatās atzīmēta de Kucini. 1915. gada Krievijas Impērijas Vitebskas guberņas kartē Kūciņi atzīmēti kā Kucinowa[9], kas robežojās ar Kļoviem (Klewina), Mežareju (Mesheri), Pīgožņiem (Pigoshni), Lounīkiem (Lownika) un Strankaļiem (Strinkuli).

Pirms okupācijas Kūciņi atradās Rēzeknes apriņķa Makašēnu pagastā. Mežāreju ciemu ar Kūciņiem pievienoja Audriņu ciemam (līdz 1962. gada 5. jūnijam Pūderu ciems jeb Puderova) 1975. gada 14. martā.

Kūciņu ciemā 2003. gadā[10] uzbūvēja ASV kompānija «Lockheed Martin» sagatavoto vairāk ne kā 10 miljonus latu vērto NATO Kūciņu radaru «TPS-117», kura darbība iesniedzas 300 km Krievijas Federācijā[11] 30 km augstumā. Kūciņu radaru atklāja Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Apdzīvotība labot šo sadaļu

Kūciņos atrodas «Apiņu mājas», «Austriņi», «Avoti», «Dmitrijevi», «Gražuļi», «Fiļipenko», «Jarinovski», «Jānīši», «Krastiņš 1», «Kuciņas», «Melderi», «Olimpija», «Priedulājs», «Purvzeme», «Saulceri», «Tadeušs», «Tiroļu mājas» un «Vuguļu mājas».[12]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. ↑ «Vietvārdu datubāze: Informācija par Kuciņiem». Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.
  2. ↑ 2,0 2,1 http://vietvardi.lgia.gov.lv/
  3. ↑ Radiņš, Arnis. «Izrakumi Kūciņu un Cakulu uzkalniņu senkapos.» Apala, Z., Mugurēvičs, Ē., Ronis I. (redaktori). LPSR Zinātņu akadēmijas Vēstures institūts. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1982. gada un 1983. gada pētījumu rezultātiem. Arheoloģija. 76-78.lpp Rīga: izdevniecība «Zinātne», 1984. 76-78.lpp
  4. ↑ 1998. gada 29. oktobra kultūras ministra rīkojums Nr.128, publicēts oficiālajā laikrakstā «Latvijas Vēstnesis» 1998. gada 18. decembrī.
  5. ↑ Radiņš, Arnis. 10.-13. gadsimta senkapi latgaļu apdzīvotajā teritorijā un Austrumlatvijas etniskās, sociālās un politiskās vēstures jautājumi, 1999.
  6. ↑ Endzelīns, Jānis. Latvijas PSR vietvārdi. 1.daļa. 2.sējums, 1961., Latkovskis, Donāts. «Rēzeknes draudze.» Rīgas Vēstnesis Nr.1, 1940. gada 4. janvāris. 5.lpp
  7. ↑ Latkovskis, Donāts. «Rēzeknes draudze», Rīgas Vēstnesis. Nr.49, 1939. gada 7. decembris. 3.lpp
  8. ↑ Radiņš, Arnis. «Izrakumi Kūciņu un Cakulu uzkalniņu senkapos.» Apala, Z., Mugurēvičs, Ē., Ronis I. (redaktori). LPSR Zinātņu akadēmijas Vēstures institūts. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1982. gada un 1983. gada pētījumu rezultātiem. Arheoloģija. 76-78.lpp Rīga: izdevniecība «Zinātne», 1984. 76-78.lpp
  9. ↑ «Ljuizin: Gouvernement Witebsk, Livalnd u. Pskow: Reihe IX, Blatt.» Latvijas Nacionālā bibliotēka.
  10. ↑ 2003. gada 6. februāra Ministru kabineta rīkojums Nr.84, ministru prezidents Einars Repše, aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis.
  11. ↑ Jemberga S., Rancāne A. Diena, 2003. gada 31. oktobris http://www.diena.lv/arhivs/sak-darboties-audrinu-radars-11824676
  12. ↑ Rēzeknes novada Audriņu pagasta teritorijas plānojuma funkcionālais zonējums. Valsts zemes dienesta telpiskā informācija www.kadastrs.lv
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Kuciņi&oldid=3748641"