Kubas—ASV diplomātiskās attiecības
Kubai un ASV diplomātiskās attiecības tika atjaunotas 2015. gada 20. jūlijā. Iepriekš tās bija pārtrauktas kopš 1961. gada. ASV turpina uzturēt komerciālu, ekonomisku un finansiālu embargo, kas nozīmē, ka ASV uzņēmumi nedrīkst stāties uzņēmējdarbības sakaros ar Kubu. ASV diplomātisko pārstāvniecību Kubā nodrošina ASV vēstniecība Havanā un Vašingtonā atrodas Kubas vēstniecība. Iepriekš abu valstu interešu pārstāvniecības nodaļas oficiāli ir daļa no Šveices vēstniecībām abās valstīs.
Abām valstīm ir bijusi interese par otru jau pirms abu pušu neatkarības kustību izveides. ASV vairākkārt plānoja Kubas iegādi no Spānijas Impērijas. Zūdot Spānijas ietekmei Karību reģionā, ASV pamazām ieguva ekonomisku un politisku dominanci pār Kubas salu, veidojot lielāko daļu no ārvalstu investīcijām un importa un eksporta preču plūsmas, kā arī spēcīgi ietekmējot Kubas politiskās darbības.
Pēc 1959. gada Kubas revolūcijas abu valstu attiecības ievērojami pasliktinājās. 1961. gadā ASV sarāva diplomātiskās attiecības ar Kubu sāka īstenot slepenas operācijas ar mērķi gāzt komunistisko režīmu.[1] Bez tam ASV ieviesa un pēc tam pastiprināja dažādas sankcijas pret Kubas režīmu kā atbildi Kubas veiktajai ASV uzņēmumu īpašumu nacionalizācijai. ASV uzsvērusi, ka turpinās sankcijas tik ilgi, līdz Kubas valdība turpinās atteikties no valsts pārvaldes demokratizācijas un neuzlabos cilvēktiesību neievērošanas problēmas,[2] cerot panākt demokratizāciju un kapitālisma atkalieviešanu veidā, kā tas notika Austrumeiropā pēc 1989. gada revolūcijām. Tikmēr vairākas organizācijas, ieskaitot gandrīz vienbalsīgu ANO Ģenerālo asambleju, ir izteikušas vēlmi pēc gadu desmitiem ilgušā embargo izbeigšanas.[3]
2014. gada 17. decembrī ASV prezidents Baraks Obama un Kubas prezidents Rauls Kastro paziņoja, ka uzsākuši Kubas un ASV attiecību normalizāciju, ko plašsaziņas līdzekļi nosauca par "Kubas atkusni". Sarunas notika slepenībā Kanādā un Vatikānā[4] iepriekšējo mēnešu laikā ar pāvesta Franciska palīdzību. Tiek sagaidīts, ka līguma ietvaros tiks atcelti daži ASV ceļošanas ierobežojumi, atviegloti naudas pārskaitījumi, ASV bankām tiks nodrošināta pieeja Kubas finanšu sistēmai[5] un tiks izveidota ASV vēstniecība Havanā, kas tika aizvērta 1961. gadā pēc tam, kad Kuba kļuva par tuvu PSRS sabiedroto.[6][7]
2015. gada 20. jūlijā interešu pārstāvniecības tika pārveidotas par vēstniecībām, atjaunojot valstu diplomātiskās attiecības.
Gvantanamo līcis
labot šo sadaļu
ASV turpina uzturēt jūras spēku bāzi Gvantanamo līcī. Tā ir iznomāta ASV "uz laiku kas nepieciešams ogļu iekraušanai un jūras spēku bāzes vajadzībām".[8] ASV ik gadu maksā Kubai par tās nomu, bet kopš revolūcijas Kuba nav pieņēmusi maksājumu. Kubas valdība stingri noliedz līgumu, apgalvojot, ka tas pārkāpj 1969. gada Vīnes konvencijas par starptautisko līgumu tiesībām 52. pantu ar nosaukumu "Valsts piespiešana ar spēku vai tā lietojuma draudiem". Tomēr konvencijas 4. pants "Konvencijas neatgriezeniskais spēks" nosaka, ka Konvencija tiek piemērota tikai attiecībā uz tiem līgumiem, kuri ir noslēgti starp valstīm pēc tam, kad šī Konvencija stājas spēkā šajās valstīs.[9][10]
Gvantanamo līča iegūšana bija daļa no Pleta grozījumiem, saskaņā ar kuriem tika izvesti pēc Spānijas—ASV kara Kubā palikušie ASV kareivji.
Ārējās saites
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kubas—ASV diplomātiskās attiecības |
- Kubas—ASV diplomātisko attiecību vēsture
- Pēcpadomju Kubas un ASV attiecību vēsture
- Aukstā kara starptautiskās vēstures projekts: Galvenā dokumentu kolekcija par ASV-Kubas attiecībām
- BBC: Hrooloģija: ASV-Kubas attiecības
- Pilns Tellera grozījumu teksts Arhivēts 2023. gada 3. jūnijā, Wayback Machine vietnē.
- Pilns Pleta grozījumu teksts Arhivēts 2014. gada 27. novembrī, Wayback Machine vietnē.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Introduction Arhivēts 2015. gada 11. maijā, Wayback Machine vietnē. Council on Foreign Relations.
- ↑ «Cuban Democracy Act of 1992». State Department. Skatīts: 2014. gada 21. decembris.
- ↑ «General Assembly Demands End to Cuba Blockade for Twenty-Second Year As Speakers Voice Concern over Impact on Third Countries». United Nations General Assembly, Department of Public Information, News and Media Division, New York. 2013. gada 29. oktobris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 11. augustā. Skatīts: 2014. gada 1. jūlijs.
- ↑ «The Pope's Diplomatic Miracle: Ending the U.S.-Cuba Cold War». The Daily Beast. 2014. gada 17. decembris. Skatīts: 2014. gada 18. decembris.
- ↑ «First take: Key points from the President’s announcement on Cuba Sanctions». http://www.pwc.com/us/en/financial-services/regulatory-services/publications/2014-cuba-sanctions.jhtml. PwC Financial Services Regulatory Practice, December, 2014.
- ↑ «Cuba’s Half Century of Isolation to End». Bloombergh.com. Skatīts: 2014. gada 21. decembris.
- ↑ Peter Baker. «Obama Announces U.S. and Cuba Will Resume Relations». New York Times, 2014. gada 18. decembris. Skatīts: 2014. gada 18. decembris.
- ↑ [1] Arhivēts 2016. gada 4. jūnijā, Wayback Machine vietnē.
- ↑ «Vienna Convention on the Law of Treaties» (PDF). Legal.un.org. 1969. Skatīts: 2014. gada 21. decembris.
- ↑ Vīnes konvencija par starptautisko līgumu tiesībām — likumi.lv
 | Šis ar Amerikas Savienotajām Valstīm saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar Kubu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |