Atvērt galveno izvēlni

Krimināltiesības ir publisko tiesību nozare, kas "nosaka kriminālatbildības pamatus un principus, par noziedzīgiem atzītos nodarījumus un par to izdarīšanu paredzetos sodus, reglamentē soda noteikšanas principus, kā arī nosacījumus atbrīvošanai no kriminālatbildības un soda"[1]. Krimināltiesības iedalāmas vispārīgajā (noziedzīgs nodarījums, tā stadijas un sastāvs, sodu veidi un noteikšanas principi, apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību) un sevišķajā (noziedzīgu nodarījumu un sankciju par to uzskaitījums) daļā. Latvijas krimināltiesību pamatavots ir 1998. g. Krimināllikums. No administratīvo pārkāpumu tiesībām Latvijā krimināltiesības atšķiras ar smagākām sankcijām un sarežģītāku procesu. Dažu nodarījumu (genocids, kara noziegumi u. c.) sodīšanu regulē arī t. s. starptautiskās krimināltiesības.

Krimināltiesību avoti LatvijāLabot

  • 1903. gada Krievijas impērijas Sodu likums
  • 1933. gada Sodu likums
  • 1926. gada KPFSR Kriminālkodekss
  • 1961. gada LPSR Kriminālkodekss
  • 1998. gada Krimināllikums

Skatīt arīLabot

AtsaucesLabot

  1. Krastiņš U., Liholaja V., Niedre A. Krimināltiesības — Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2001. ISBN 9984-671-27-5 — 6. lpp.

Ārējās saitesLabot