Krievu—zviedru karš (1788—1790)

Krievu—zviedru karš (1788—1790) (krievu: Русско-шведская война 1788-1790; zviedru: Gustav III:s ryska krig) bija viens no krievu—zviedru kariem, kas notika līdztekus Krievu—austriešu—turku karam (1787—1792) un Dāņu—zviedru karam (1788).

Jau 1773. gadā Krievija bija noslēgusi militāru savienību ar Dāniju. Zviedrijas karalis Gustavs III noslēdza savienību ar Osmaņu impērijas sultānu un 1788. gada 21. jūnijā (2. jūlijā) bez Riksdāga piekrišanas mēģināja Krievijas Impērijai atkarot Savonlinnas cietoksni Karēlijā. Krievijas vēstnieks Kopenhāgenā pieprasīja Dānijai uzbrukt Zviedrijai. Krievijas ķeizariene Katrīna II nosūtīja uz Karēliju ģenerāli Oto Heinrihu Īgelštrēmu.

Pēc vairākām jūras kaujām karš beidzās ar Verelas (somu: Värälä) miera līguma parakstīšanu 1790. gada 3. (14.) augustā par pirmskara robežu saglabāšanu.