Krišjānis Katlaps

Krišjānis Katlaps (1892–1964) bija latviešu ārsts, gleznu kolekcionārs un mākslas mecenāts. Irlavas Sarkanā Krusta slimnīcas direktors un mākslas muzeja izveidotājs.

Krišjānis Katlaps (ap 1930).

Irlavas slimnīca pēc pārbūves (1936).

Krišjāņa Katlapa gleznu izstāde Irlavā (1939).

Dzīvesgājums

Dzimis 1892. gadā 1. oktobrī Irlavas pagastā zemnieka ģimenē. Pirmā pasaules kara laikā viņš devās bēgļu gaitās uz Ukrainu, kur Kijivā studēja medicīnu un iepazinās ar sievu Lūciju. Līdz 1919. gadam strādāja par pulka ārstu Kamjankas kara apgabala medicīnas pārvaldē.

Pēc atgriešanās dzimtenē viņš Latvijas Universitātē ieguva ārsta grādu un no 1923. līdz 1948. gadam vadīja Irlavas-Grenču slimnīcu, kuru 1936. gadā pārbūvēja, iekārtojot operāciju zāli. Bija Irlavas pagasta „Zariņu” māju īpašnieks, Tukuma aizsargu pulka bataljona ārsts, Irlavas kultūras biedrības „Stars” priekšnieks un Irlavas lopkopības pārraudzības biedrības „Pamats” valdes loceklis.

Otrā pasaules kara laikā K. Katlaps 1942. gadā Irlavas doktorāta divās zālēs sarīkoja Rīgas mākslinieku izstādi, kurā piedalījās 28 autori ar 60 darbiem. Padomju okupācijas laikā 1948. gada 20. jūnijā Krišjāni Katlapu arestēja un notiesāja par dzimtenes nodevību (bija ārstējis nacionālos partizānus un veicis pretpadomju aģitāciju), piespriežot 10 gadu ieslodzījumu stingrā režīma labošanas darbu nometnē, atņemot personas tiesības uz 5 gadiem un konfiscējot visu mantu. Krišjānis Katlaps atgriezās no izsūtījuma 1955. gadā, strādāja Slokas slimnīcā par ķirurgu, pēc tam Ķemeru sanatorijā "Latvija" par galvenā ārsta vietnieku zinātniskajā darbā – līdz sava mūža pēdējām dienām 1964. gada 21. februārī.

Irlavas muzejs

Otrā pasaules kara laikā K. Katlaps 1942. gadā Irlavas doktorāta divās zālēs sarīkoja Rīgas mākslinieku izstādi, kurā piedalījās 28 autori ar 60 darbiem. Savus darbus izstādei deva mākslinieki V. Tone, Ģ. Eliass, O. un U. Skulmes, K. Neilis, A. Artums, L. Āriņš, J. Liepiņš, P. Upītis un citi. No iepirktajām gleznām 1942. un 1943. gadā viņš izveidoja Irlavas mākslas muzeju. K. Katlapa privātajā kolekcijā bija O. Skulmes “Ganiņš”, V. Purvīša “Pavasaris”, J. Rozentāla “Pavasaris”, T. Zaļkalna tēlniecības darbi. Pēc kara beigām 1945. gada beigās Irlavas muzeju pievienoja Tukuma muzejam kā filiāli, bet 1948. gadā pēc Krišjāņa Katlapa aresta un izsūtīšanas Irlavas mākslas kolekciju iepludināja Tukuma muzeja krājumā, iekļaujot tajā arī ārsta privātkolekcijas darbus.

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1990. gadā Krišjāņa Katlapa mantiniekiem atdeva 20 privātās kolekcijas darbus.

Apbalvojumi

• Latvijas Sarkanā Krusta „Goda Krusts” (1926)
• Aizsargu organizācijas „Nopelnu Krusts“ (1934)

Literatūra

Valentija Embure. Irlavas doktorāts (1830-2013) un Irlavas Sarkanā Krusta slimnīca (1850-2013). Rīga: "Lauku ārstniecība Latvijā: atskats un vērtējums", medicīnas vēstures simpozijs 2013. gada 18. septembrī, tēzes un raksti / Arnis Vīksna (sastādītājs)