Kreisie Eiropas Parlamentā – GUE/NGL
Kreisie Eiropas parlamentā – GUE/NGL ir kreisa Eiropas Parlamenta politiskā grupa, kas izveidota 1995. gadā.[7] Pirms 2021. gada janvāra, tās nosaukums bija Eiropas Apvienotie kreisie/Ziemeļvalstu zaļie kreisie (franču: Gauche unitaire européenne/Gauche verte nordique, GUE/NGL).[8]
| Kreisie Eiropas Parlamentā – GUE/NGL The Left in the European Parliament – GUE/NGL | |
|---|---|
 | |
| Priekšsēdētājs | Martins Širdevāns |
| Dibināta | 1995. gada 6. janvāris [1] |
| Pirms | Eiropas Apvienotie kreisie |
| Ideoloģija | |
| Politiskā pozīcija | |
| Eiropas filiāles | |
| Eiroparlaments |
37 / 705 |
| Mājaslapa | |
| Oficiālā mājaslapa | |
Grupā ietilpst demokrātiski sociālistiskas, komunistiskas un eiroskeptiķu politiskās partijas.[5][9]
Vēsture
labot šo sadaļu1995. gadā Eiropas Savienības paplašināšanās rezultātā tika izveidota Ziemeļvalstu Zaļo kreiso partiju grupa. Ziemeļvalstu Zaļie kreisie (NGL) 1995. gada 6. janvārī apvienojās ar Eiropas Apvienoto kreiso spēku konfederālo grupu (GUE), izveidojot Eiropas Apvienoto kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālo grupu.[10][11] Grupā sākotnēji bija Eiropas parlamenta deputāti no Somijas Kreisās apvienības, Zviedrijas Kreisās partijas, Dānijas Sociālistiskās Tautas partijas, Spānijas Apvienotās Kreisās partijas (tostarp Spānijas Komunistiskās partijas), Grieķijas Synaspismos, Francijas Komunistiskās partijas, Portugāles Komunistiskās partijas, Grieķijas Komunistiskās partijas un Itālijas Komunistiskās atjaunošanas partijas.
1998. gadā grupai pievienojās no Lielbritānijas Darba partijas izslēgtais EP deputāts Kens Koutss, kurš bija Neatkarīgā darba tīkla līdzdibinātājs.[12]
1999. gadā Vācijas Demokrātiskā sociālisma partija (PDS) un Grieķijas Demokrātiskā sociālā kustība (DIKKI) pievienojās, kā pilntiesīgi locekļi. Pieci EP deputāti no Francijas trockistu apvienības LO–LCR saraksta un viens EP deputāts no Nīderlandes sociālistu partijas pievienojās, kā asociētie biedri.
2002. gadā grupai pievienojās arī četri EP deputāti no Francijas Pilsoņu un republikāņu kustības un viens no Dānijas Tautas kustības pret ES.
2004. gadā netika ievēlēts neviens EP deputāts no LO–LCR un DIKKI, kā arī Francijas Pilsoņu un republikāņu kustība neizvirzīja kandidātus. Grupai pievienojās deputāti no Portugāles Kreisā bloka, īru Sinn Féin, Kipras Strādājošo progresīvās partijas un Bohēmijas un Morāvijas komunistiskās partijas. Dānijas Sociālistiskā Tautas partija, Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku biedre, pameta grupu, lai tā vietā iekļautos Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupā.
2009. gadā netika ievēlēts neviens Eiropas Parlamenta deputāts no Itālijas Komunistiskās atjaunošanas partijas un Somijas Kreisās apvienības. Grupai pievienojās deputāti no Īrijas Sociālistiskās partijas, Latvijas Sociālistiskās partijas un Francijas Kreisās partijas.
2013. gadā grupai pievienojās arī viens EP deputāts no Horvātijas leiboristu – darba partijas.
2014. gadā netika ievēlēts neviens EP deputāts no Īrijas Sociālistiskās partijas, Latvijas Sociālistiskās partijas un Horvātijas leiboristu partijas – darba partijas. Eiropas Parlamenta deputāti no Spānijas Podemos, kā arī EH Bildu un Nīderlandes Dzīvnieku partija pievienojās grupai, savukārt EP deputāti no Itālijas Komunistiskās atjaunošanas partijas un Somijas Kreiso alianses atkal iekļuva parlamentā. Grieķijas Komunistiskā partija, kas ir grupas dibinātāja, nolēma aiziet un tā vietā kļūt par partiju, kas nav iekļauta grupā.[13]
2019. gadā netika ievēlēti deputāti no Francijas Komunistiskās partijas, Dānijas Tautas kustības pret ES, Nīderlandes Sociālistu partijas, kā arī no Itālijas kreiso partijas un Komunistiskās atjaunošanas partijas. Grupai pievienojās deputāti no Francijas La France insoumise, Beļģijas strādnieku partijas, Vācijas Cilvēka vides dzīvnieku aizsardzības partijas, Īrijas Independents 4 Change un Dānijas Sarkanzaļās apvienības.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «EUL/NGL on Europe Politique». Europe-politique.eu. Skatīts: 2010. gada 18. jūnijs.
- ↑ 2,0 2,1 Wolfram Nordsieck. «European Union». Parties and Elections in Europe, 2019. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 8. jūnijs. Skatīts: 2019. gada 30. maijs.
- ↑ «How Eurosceptic is the new European Parliament?». BBC. 2014. gada 1. jūlijs.
- ↑
- «EU Parliament Chief Under Fire Again After Mussolini Comments». Bloomberg. New York. 2019. gada 15. marts.
The GUE/NGL, a left-wing group in the parliament, called for Tajani's immediate resignation, saying in a statement the body "cannot be represented by a president who tolerates the Fascist initiator himself".
- «Germans' last-ditch drive to derail EU copyright deal». Politico. 2019. gada 25. marts.
On the other side of the spectrum, the Dutch delegation of the left-wing European United Left-Nordic Green Left (GUE/NGL) announced Monday they would approve the text despite group opposition.
- «Splintered Parliament faces 5 years of rancorto». Politico. 2019. gada 29. jūlijs.
In the previous mandate, a report on a piece of legislation securing the privacy of online communications was narrowly agreed by a center-left majority backed by some liberals and the left-wing GUE/NGL group.
- «European right will widen gap with rivals after Brexit, projection shows». Euronews. Lyon. 2019. gada 13. jūnijs.
Both the Non-Inscrits and the left-wing group of GUE/NGL would lose a single MEP while gaining none, plus the national-conservative European Conservatives and Reformists would see a net loss of one MEP.
- «Parliament political groups under fire for "blocking" Greta Thunberg invitation». The Parliament Magazine. 2019. gada 15. marts.
The left wing GUE/NGL group in Parliament said it had supported moves for Thunberg to address the plenary in Strasbourg this week, but says that the proposal was blocked by other groups, including the EPP, Alde, ECR, EFDD, and ENF.
- «Inaugural session of the new European Parliament: Summary». The New Federalist. 2019. gada 5. jūlijs.
The Greens/EFA nominated the German Ska Keller, the left-wing GUE/NGL the Spaniard Sira Rego, the Socialists & Democrats had the Italian David-Maria Sassoli, and the conservative SCR had the Czech Spitzenkandidat Jan Zahradil.
- «The EU After The Elections: A More Plural Parliament And Council – Analysis». Eurasia Review. 2019. gada 1. jūlijs.
With the RE and the S&D claiming the support of the rest of the left-wing groups – the Greens and the GUE/NGL – against Weber, there is the smallest centre-left positive majority in the new Parliament (377 mandates).
- «EU election results 2019: across Europe». The Guardian. 2019. gada 26. maijs.
- «Euroscepticism on rise in Europe, poll suggests». BBC News. 2016. gada 8. jūnijs. Skatīts: 2020. gada 1. februāris.
- Mitchell Abidor. «What's Left of the Left?». Foreign Affairs, 2019. gada 3. jūnijs. Skatīts: 2020. gada 1. februāris.
- «European United Left–Nordic Green Left». The Democratic Society. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 1. februārī. Skatīts: 2020. gada 1. februāris.
- «EU Parliament Chief Under Fire Again After Mussolini Comments». Bloomberg. New York. 2019. gada 15. marts.
- ↑ 5,0 5,1 Alexander H. Trechsel. Towards a Federal Europe. Taylor & Francis, 2013. gada 13. septembris. 72. lpp. ISBN 978-1-317-99818-1. Kļūda atsaucē: nederīga
<ref>iezīme; nosaukums "Trechsel2013" definēts vairākas reizes ar dažādu saturu - ↑ «European Parliament: Guide to the political groups». BBC News. 2015. gada 21. oktobris. Skatīts: 2023. gada 30. maijs.
- ↑ Andreas Staab. The European Union Explained, Second Edition: Institutions, Actors, Global Impact. Indiana University Press, 2011. gada 24. jūnijs. 67. lpp. ISBN 978-0-253-00164-1.
- ↑ «Movers and Shakers – 15 January 2021». The Parliament Magazine. 2021. gada 15. janvāris.
- ↑ Marlies Casier, Joost Jongerden. Nationalisms and Politics in Turkey: Political Islam, Kemalism and the Kurdish Issue. Taylor & Francis, 2010. gada 9. augusts. 203. lpp. ISBN 978-0-203-84706-0.
- ↑ «Political Groups Annual Accounts 2001–2006». European Parliament. Skatīts: 2010. gada 18. jūnijs.
- ↑ «Group names 1999». European Parliament. Skatīts: 2010. gada 18. jūnijs.
- ↑ Federica Izzo. «From the Italian Communist Party to Tsipras: The path of Europe's radical left». CISE, 2014. gada 25. aprīlis.
- ↑ «Communist Party of Greece – Statement of the Central Committee of the KKE on the stance of the KKE in the EU parliament». Skatīts: 2015. gada 24. februāris.