Krastciems
Krastciems ir Jūrmalas pilsētas daļa Lielupes kreisajā krastā, kas izveidojusies starp Valteriem un Sloku.
Krastciems | |
---|---|
Krastciema novietojums Jūrmalā
| |
Pamatinformācija | |
Pilsēta | Jūrmala |
Platība | 3,6 km2 |
Iedzīvotāju skaits | 456 (2008)[1] |
Augstums | 3 m |
Transports | |
Autobuss | 3. |
Papildinformācija | |
Pasta indekss | LV-2011 |
Vēsture
labot šo sadaļuTagadējais Krastciems izvietojies uz agrākās Slokas mācītājmuižas zemes pie Lielupes, kas robežojās ar Slokas mežniecībai piederošajiem mežiem. Mācītājmuiža dibināta ap 1680. gadu uz agrākās Klaipu māju zemes. Uz Slokas luterāņu mācītājam Meieram piederošās muižas zemes ap 1700. gadu bija Sviķu, Grūdaiņu un Ērmaņ-Pļupju, Pļavpāvulu un Jan-Bišķu zemnieku mājas, kas Lielā Ziemeļu kara laikā pamestas. Nākamais Slokas mācītājs Heltijs lika savam adjunktam Bīgem (Buege) atjaunot pamestās mājas un sameklēt aizbēgušos zemniekus. 1740. gadā uzbūvēja jaunu mācītājmuižas kungu māju. Mācītāja Kristapa Rozenberga laikā (1774—1813) Slokas apgabalu 1783. gadā pievienoja Krievijas impērijai. 1812. gada kara (tā sauktā "Prūšu gada") laikā Slokas mācītājmuiža nodega un 1815. gadā to uzcēla no jauna. 1826. gada Vidzemes muižu revīzijas laikā uz muižas zemes minētas piecas zemnieku saimniecības — Janbišķu, Viņķu, divas Radziņu un Pļavpāvulu mājas ar 73 iedzīvotājiem.[2]
Līdz 1858. gadam uzbūvēja muižas mūra kungu māju. 1866. gadā izveidoja apvienotu Valtermuižas un Slokas mācītājmuižas pagastu. Ap 1910. gadu lielāko daļu Slokas mācītājmuižas lauku zemes sadalīja apmēram vienu pūrvietu lielos zemes gabalos un iznomāja tuvējās Baltijas Celulozes fabrikas strādniekiem dārza mājiņu ierīkošanai. 1920. gada agrārās reformas laikā zemi pamatā piešķīra agrākajiem nomniekiem.
1925. gadā bijušo Slokas mācītājmuižas zemi pievienoja Slokas pilsētai.[3] 1959. gada 11. novembrī, kad Sloku un Ķemerus apvienoja ar Rīgas pilsētas Jūrmalas rajonu, tagadējo Krastciemu iekļāva republikas pakļautības kūrortpilsētā Jūrmalā.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums
- ↑ Pēteris Belte. Rīgas Jūrmalas, Slokas un Ķemeru pilsētas ar apkārtni. Vēsturisks apskats ar 204 ilustrācijām. 1935. 52. un 239.—241. lpp.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. XX sējums, Rīga, 1939.—1940; 39 426—39 431 slejas.