Valteri
- Šis raksts ir par Jūrmalas pilsētas daļu. Par citām jēdziena Valteri nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Valteri ir Jūrmalas daļa Lielupes kreisajā krastā, trīs kilometru attālumā no jūras krasta. Robežojas ar citu Jūrmalas daļu — Asariem, no kuriem tos atdala Viņķu purvs.
| Valteri | |
|---|---|
| Pilsētas daļa | |
 Valteru novietojums Jūrmalā | |
| Koordinātas: 56°56′31″N 23°41′37″E / 56.94194°N 23.69361°EKoordinātas: 56°56′31″N 23°41′37″E / 56.94194°N 23.69361°E | |
| Valsts |
 Latvija |
| Pilsēta | Jūrmala |
| Platība | |
| • Kopējā | 3,1 km2 |
| Augstums | 3 m |
| Iedzīvotāji (2008)[1] | |
| • kopā | 873 |
| • blīvums | 281,6/km² |
 Valteri Vikikrātuvē | |
Nosaukums
labot šo sadaļuValteru nosaukums cēlies no Valteres muižas (Waltershof) nosaukuma, kas pirmo reizi rakstos minēta sakarā ar to, ka muižas īpašniece Doroteja Valtere to 1788. gadā pārdeva tirgotājam Kārlim Kristapam Rikmanim.[2]
Vēsture
labot šo sadaļu
18. gadsimtā uz Valteriem varēja nokļūt vai nu pa upi vai arī pa Valtera dambi, ko vēlāk pārbūvēja par Dambja ielu. 1912. gadā Valteru muižas mežus un zemi sadalīja 139 gabalos un sāka nomāt apbūvei.
Pēc Pirmā pasaules kara nelielo Valteru sabiedrisko dzīvi organizēja ugunsdzēsēju kopa, kuras depo atradās uz austrumiem no bijušās muižas ēkām. Valteru iedzīvotāji galvenokārt nodarbojās ar dārzkopību, zvejniecību, medniecību un turēja mājdzīvniekus. Atpūtniekiem tika tirgotas ogas, zivis, piens un olas. Šie rajoni bija klusa vieta vasaras mītnes izīrēšanai vidēji turīgiem pilsētniekiem.[3]
21. gadsimta sākumā Valteru izskatu sāk mainīt jaunie zemes īpašnieki ar savrupmāju būvniecību Lielupes malā.