Krasta grīslis
Krasta grīslis (latīņu: Carex riparia) ir reta, nepietiekami izpētīta grīšļu dzimtas suga. Savvaļā tā ir sastopama Eiropā (neiekļaujot kontinenta ziemeļdaļu), Rietumāzijā un Ziemeļāfrikā.
| Krasta grīslis Carex riparia (Curtis) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
| Rinda | Graudzāļu rinda (Poales) |
| Dzimta | Grīšļu dzimta (Cyperaceae) |
| Ģints | Grīšļi (Carex) |
| Suga | Krasta grīslis (Carex riparia) |
 Krasta grīslis Vikikrātuvē | |
Latvijā diezgan reti visā teritorijā, purvos, pārpurvotos ūdenstilpju krastos, grāvjos un palieņu pļavās.[1]
Apraksts
labot šo sadaļuKrasta grīslis ir daudzgadīgs, 50-150 cm garš lakstaugs, kurš pieder dažādvārpu grīšļu grupai, jo tā sievišķajiem ziediem ir 3 drīksnas un augļa pūslītim ir skaidri nodalīts, divzobains knābītis.
Stublājs ir asi trīsšķautņains, stāvs un augšdaļā raupjš. Lapas ir 0,5-1,3 cm platas, aptuveni stublāja garumā. Lapu makstis pie stublāja pamata ir gaišbrūnas un šķeldrainas. Ziedkopas seglapas garākas nekā ziedkopa. Vīrišķo ziedu vārpiņas galotnē ir divas vai trīs, zem tām no trīs līdz piecas cilindriskas, 3-10 cm garas un 0,4-1 cm platas sievišķo ziedu vārpiņas. Sievišķo ziedu vārpiņas sēdošas vai apakšējās ar kātiņu. Apakšējā sievišķo ziedu vārpiņa bieži nokarena. Dažreiz apakšējo sievišķo vārpiņu galā ir arī vīrišķie ziedi. Augļa pūslītis ir konusveidīgs, ieapaļš, aptuveni 0,5 cm garš, zaļš vai pelēkbrūns, dzīslojums labi saskatāms, knābītis īss, divzobains, pāreja knābītī pakāpeniska. Segplēksne ir brūna, galā gari akotsmaila, vidū ar gaišu joslu, tikpat gara, cik pūslītis. Zied maija beigās un jūnijā.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «krasta grīslis - Carex riparia Curtis - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-05-04.