Krājumu vadība

Krājumu vadība ir uzņēmuma inventarizācijas teorija, modelis un prakse. Tās uzdevums ir veidot materiālu resursus vai patēriņa ražojumu krājumus noteiktā laika intervālā. Krājumus veido, lai panāktu ikvienas organizācijas nepārtrauktu un efektīvu darbību.^[1]

Krājumu uzskaites vadības darbības modelis

Krājumu uzskaite sastāv no trīs posmiem- plānošana, ražošana, sadale. Realizācijas brīdī ziņas par stāvokli noliktavā var būt novecojušas un neatbilst faktiskajām vajadzībām, tāpēc, lai novērstu ražošanas apturēšanu, veido krājumus.

Faktori, kāpēc jāveido krājumi:
1) piegādātāja uzticamība,
2) gadījuma svārstības,
3) pieprasījuma svārstības,
4) piegādes apjoma svārstības,
5) laika intervāls starp piegādēm,
6) nosacījumu izmaiņas,
7) pieprasījums attiecīgajā sezonā,
8) ražošana attiecīgajā sezonā,
9) inflācija,
10) cenu palielināšana.

Minētie faktori veido tendenci krājumus noliktavā palielināt. Bet ir daži faktori, kuri liek domāt par krājumu samazināšanu. Tie ir:

1) krājumu glabāšanas izmaksas,
2) krājumu dabīgie zudumi uzglabāšanas laikā (iztvaikošana, izžūšana, nobiršana, utt.),
3) krājumu kvalitātes izmaiņas ( satrūdēšana, sacietēšana, ārēja izskata maiņa),
4) novecošana, kas īpaši raksturīga modes precēm, sadzīves tehnikai, datoriem, u. t. t.

Krājumu uzskaites vadība

Krājumu vadība^[2] ietver preču pasūtījumu apjomu noteikšanu, šo apjomu saņemšanu un sadalīšanu starp apgādes sistēmas dalībniekiem. Noteikumu kopumu, ar kuru palīdzību pieņem šos lēmumus, sauc par noliktavas uzskaites stratēģiju (operāciju gatavošanu un veikšanu). Katrai operācijai ir kādas izmaksas. Optimālā stratēģija samazina šīs izmaksas. Atrast optimālo stratēģiju ir noliktavas uzskaites vadības teorijas uzdevums. Salīdzinot operāciju izmaksas, ņem vērā tikai mainīgās izmaksu sastāvdaļas, kuras ir atkarīgas no stratēģijas izvēles. Tātad, vairākos noliktavas uzskaites vadības modeļos var neņemt vērā lielāko administrācijas (izņemot pasūtīšanas izmaksas) izmaksas daļu. Optimālas stratēģijas atrašanas uzdevuma matemātiskā nostādne ir būtiski atkarīga no pētījuma situācijas. Faktoru kopums, kuru ievēro, ļauj runāt par vienotu noliktavas uzskaites vadības modeli.

Krājumu vadības uzdevuma elementi

Tātad krājumu vadības uzdevuma elementi ir:
1) apgādes sistēma,
2) pieprasījums,
3) noliktavas krājumu papildināšanas iespējas,
4) izmaksas funkcija,
5) ierobežojumi,
6) noliktavas uzskaites vadības stratēģija.

Krājumu vadības sistēmas klasifikācija

Krājumu vadības sistēmas var klasificēt pēc sekojošām pazīmēm:
1) noliktavas uzkrājuma veidi( izejvielas, pusfabrikāti, gatavā produkcija, instrumenti, rezerves daļas),
2) uzkrājumu glabāšanas vieta (pie ražotāja, pie patērētāja, bāzē),
3) sistēmas struktūra (atsevišķa noliktava, noliktavu sistēma),
4) noliktavas krājumu īpašības (sortimenta daudzveidība, derīguma termiņš, iespēja sabojāties glabāšanas laikā),
5) piegādes procesa un pieprasījuma statiskās īpašības (stacionārs, pieprasījuma savstarpējā atbilstība, piegādes gadījuma raksturs),
6) sistēmas mērķis,
7) ierobežojumi (uzkrājumu sortimentu, apjomu, partijas lielumu, piegādes procesa drošība, ekonomiskie rādītāji),
8) informācijas raksturojums (datu periodiskums, pieprasījuma novērtēšana, zaudējumu koeficenta novērtēšana).

Noliktavas apgādes sistēma

Noliktavas apgādes sistēma ir pasūtījumu un noliktavu kopums. Darba gaitā starp tām tiek veiktas dažādas operācijas. Vienkāršākajā gadījumā sistēma sastāv no vienas noliktavas. Minimālā izmaksu funkcija tiek sastādīta sistēmai kopumā. Ir iespējami trīs apgādes sistēmas konstruēšanas varianti- decentralizēta, lineāra un ešelonēta.
Pirmajā gadījumā visas noliktavas apkalpo tieši patērētājus, un iztrūkums vienā vai dažās noliktavās var būt segts, izmantojot pārpalikumu citās noliktavās. Otrajā gadījumā tiek apskatīta ražošanas ķēde un tiek aprēķināta uzkrājumu sadalīšana. Trešajā gadījumā iztrūkums tiek segts ar noliktavas uzkrājumu palīdzību.
Apgādes sistēma tiek kvalificēta arī pēc glabājamo inventāra skaita un glabājamās mantas stabilitātes īpašībām. Sortimenta daudzveidība ir pamata faktors, kurš sarežģī modeli un dažādi tiek attēlots uz visiem pārējiem modeļa elementiem. Pieprasījums var būt neatkarīgs vai komplektēts, piegādes daļēji vai pilnīgi savienotas vai dalītas, soda aprēķināšana var būt neatkarīga vai notikt pēc sagaidāmā deficīta maksimuma vai deficīta varbūtības, ierobežojumi tiek uzdoti neatkarīgi vai kopīgi pēc nomenklatūras veida.

Krājumu papildināšana

Krājumu papildināšana vienmēr notiek ar kaut kādu gadījuma aizkavēšanos attiecībā uz pieprasījuma izteiksmes momentu, bet šīs aizkavēšanās loma un ilgums ir stipri atkarīgi no konkrētiem nosacījumiem, kas dažos gadījumos var novienkāršot uzdevumu. Iespējamas novienkāršošanas pakāpe ir atkarīga no sekojošiem variantiem:
1) momentāna piegāde,
2) piegādes aizkavēšanas uz fiksētu laiku,
3) gadījuma aizkavēšanas ar zināmo ilguma sadalījumu.
Piegādes aizkavēšanās var palielināties zema pieprasījuma periodā, kad piegādātājs krāj pasūtījumus pirms ražošanas sākuma. Šo modeli labi apraksta masveida apkalpošanas sistēma. To pašu efektu var novērot, kad ir ļoti liels pieprasījums, kas rada pasūtījumu rindu.

Noliktavas izmaksas funkcija

Noliktavas izmaksas ir pieņemtās stratēģijas efektivitātes rādītājs , kas ietver sekojošas izmaksas:
1) glabāšanas izmaksas,
2) transporta izdevumi un pasūtījuma izmaksas,
3) soda izmaksas.

Ierobežojumi

Ierobežojumi noliktavas uzskaites vadības uzdevumos var būt dažāda rakstura. Ir sekojoši ierobežojuma veidi:
- pēc noliktavas uzskaites maksimālā apjoma,
- pēc vidējās cenas,
- pēc piegādes skaita dotajā laika intervālā,
- pēc piegādes maksimālā apjoma vai pēc šā apjoma dalāmības ar pieņemtu minimālo lielumu,
- pēc pieprasījumu daļas ( bez aizkavēšanas).

Krājumu vadības stratēģija

Krājumu vadības stratēģija, t.i. pasūtījuma laika un apjoma noteikšanas likumu struktūra (pielikumos parasti skaitās kā zināmu), un uzdevums parasti reducējas uz dažādu konstantu (stratēģijas parametru) noteikšanas uzdevumu. Periodisku stratēģiju gadījumā pasūtījumu dara katrā periodā T, kritisko līmeņu stratēģiju gadījumā — kad ir krājuma samazināšana līdz līmenim s un zemāk. Otrā atšķirība starp stratēģijām ir pasūtījuma apjoma noteikšanas likums: patstāvīga partija ar apjomu g vai partija, kura papildina esošo krājumu līdz kritiskajam līmenim S. Minētie likumi attiecas uz stacionārām situācijām un var laicīgi tikt koriģētas uz nestacionārām (piemēram, pirms pirmssvētku tirdzniecības maksimuma).

Atsauces

↑ Inventory Management Explained: A focus on Forecasting, Lot Sizing, Safety Stock, and Ordering Systems, David J. Piasecki, ISBN 978-0-9727631-1-0 (angliski)
↑ [1] Pamācība (angliski)

Ārējās saites

[2] Finances.lv par inventarizāciju (latviski)

[1] Inventory Management Explained: A focus on Forecasting, Lot Sizing, Safety Stock, and Ordering Systems, David J. Piasecki, ISBN 978-0-9727631-1-0 (angliski)

[2] [1] Pamācība (angliski)

[1]

[2]