Kosmiskā aparāta virzīšana

Kosmiskā aparāta virzīšana ir paņēmiens, kura rezultātā tiek mainīts kosmiskā aparāta ātrums vai virziens. Šajā ziņā pastāv daudz un dažādu paņēmienu. Katram paņēmienam ir savi trūkumi un priekšrocības. Kosmiskā aparāta virzīšana ir viena no visvairāk pētāmajām sfērām kosmonautikā, lai atrastu lētākas un ātrākas pārvietošanās metodes kosmosā. Lielākā daļa kosmisko aparātu mūsdienās tiek virzīti uz priekšu, ar lielu ātrumu izsviežot darbvielu no sprauslas. Šādus dzinējus sauc par raķešdzinējiem.

Tālvadības kamera nofilmē tuvumā Space Shuttle galvenā dzinēja darbību testu laikā.

Visus pašreizējos kosmiskos aparātus no Zemes kosmosā palaiž ar nesējraķetēm, kuras darbina ķīmiskie raķešdzinēji, kaut gan dažām pirmajā pakāpē tiek izmantotas arī lidmašīnas ar gaisa reaktīvajiem dzinējiem. Lielākajai daļai pavadoņu un starpplanētu zonžu, lai tos ievadītu un noturētu pareizajā orbītā vai trajektorijā un pareizā orientācijā, tiek izmantoti vienkārši un droši ķīmiskie raķešdzinēji.

Tā kā ķīmiskie raķešdzinēji patērē samērā daudz degvielas, kura ir jāņem līdzi no Zemes, tiek meklēti lētāki virzīšanas veidi. Pavadoņu nogādāšanai uz ģeostacionāro orbītu pēdējā laikā populārāki kļūst jonu dzinēji.

Ir notikuši vairāki saules buru eksperimenti kosmosā, kur virzīšanai tiek izmantots radiācijas spiediens.