Koroneišenas līcis
Koroneišenas līcis (angļu: Coronation Gulf — ‘Kronēšanas līcis’) ir plašs jūras līcis Kanādas Arktikā.[1] Izvietojies Ziemeļu Ledus okeānā starp Viktorijas salu ziemeļos un Ziemeļamerikas kontinenta krastu dienvidos, savieno Dolfinendjūniona šaurumu rietumos ar Dīza šaurumu austrumos. Dienvidaustrumos no Koroneišenas līča atzarojas Batērsta līcis. Līča vidusdaļā un piekrastē daudz nelielu saliņu, daļa no kurām veido Jorkas Hercoga arhipelāgu. No dienvidiem līcī ietek vairākas upes, ievērojamākā no kurām ir Kopermaina. Krasti mazapdzīvoti, vienīgā pastāvīgi apdzīvotā vieta ir Kugluktuka līča dienvidrietumu krastā pie Kopermainas ietekas. Līča dienvidu piekrastē ievērojamas dimantu un urāna atradnes.
| Koroneišenas līcis | |
|---|---|
 | |
  Koroneišenas līcis  Koroneišenas līcis |
|
| Atrodas |  Kanāda Nunavuta
|
| Ietilpst | Ziemeļu Ledus okeāns |
| Koordinātas | 68°08′N 112°00′W / 68.133°N 112.000°WKoordinātas: 68°08′N 112°00′W / 68.133°N 112.000°W |
| Lielākais garums | 220 km |
| Lielākais platums | 85 km |
| Salas | Jorkas Hercoga arhipelāgs |
| Apdz. vietas krastos | Kugluktuka |
Līča krastus izsenis apdzīvojuši inuiti. Tagadējo nosaukumu līcim piešķīris Džons Franklins 1821. gadā par godu Lielbritānijas karaļa Džordža IV kronēšanai.[2]