Kornvolas pussala
Kornvolas pussala (angļu: Cornwall Peninsula) jeb Dienvidrietumu pussala (South West Peninsula) ir pussala Lielbritānijas salas dienvidrietumos, Anglijā.[1] Dienvidos tās krastus apskalo Lamanšs, rietumos — Ķeltu jūra, bet ziemeļos — Bristoles līcis. Pussala stiepjas ap 120 km garumā dienvidrietumu—ziemeļaustrumu virzienā, iekļauj Kornvolas un Devonas grāfistes, kā arī, atkarībā no austrumu robežas definīcijas, daļas no Somersetas un Dorsetas grāfistēm.
| Kornvolas pussala | |
|---|---|
| South West Peninsula | |
 Devonas klinšainā ziemeļu piekraste | |
  Kornvolas pussala  Kornvolas pussala | |
| Ģeogrāfija | |
| Koordinātas | 50°48′N 3°54′W / 50.800°N 3.900°WKoordinātas: 50°48′N 3°54′W / 50.800°N 3.900°W |
| Garums | 120 km |
| Platums | 72 km |
| Augstākais kalns |
Haivilheiss 621 m |
| Administrācija | |
| Valsts |
.svg){kind=small} Apvienotā Karaliste |
| Zeme |
 Anglija |
| Lielākā pilsēta | Plimuta |
| Demogrāfija | |
| Pamatiedzīvotāji | angļi, korni |
Pussalas reljefā dominē paugurains līdzenums ar divām augstienēm — Eksmūra un Dārtmūra ar pussalas augstāko kalnu Haivilheisu. Krasti stipri izroboti, vietām krauji, sevišķi Devonas ziemeļu piekrastē. Ainavā dominē platlapju meži, virsāji, kūdrāji. Kopš bronzas laikmeta pussalā iegūst alvu, ir arī dzelzs, vara, cinka un svina rūdu atradnes.
Pussalu vēsturiski apdzīvoja ķeltu tautas un līdz pat 11. gadsimtam tā bija neatkarīga Dumnonijas karaliste.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Kornvola». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 379. lpp.