Atols
Atols ir gredzenveida koraļļu sala ar lagūnu vidū un paceļas nelielā augstumā virs jūras līmeņa.[1] Parasti atoli nepaceļas augstāk par 4—6 metriem. Atoli var būt līdz 50 km. diametrā un pat lielāki.
Atola izcelšanās izskaidrojama šādi. Tas veidojas uz zemūdens augstienēm, kas agrāk pacēlušās virs okeāna līmeņa, bet pēc tam, vai nu okeāna dibenam iegrimstot, vai atmosfēras ārdošās darbības dēļ nogrimušas zem ūdens. Koraļļu celtnes iekšējā daļa pakāpeniski noārdās, jūras ūdens izšķīdināta, jo jūras ūdens satur daudz ogļskābes, kas rodas polipu dzīvības procesu norisēs. Ārpusē turpretim visu laiku turpinās koraļļpolipu jaunrades darbs un uzkrājas arvien jauni un jauni kaļķa slāņi. Uz atola vējš pamazām sanes augsni un augu sēklas, un tas pārvēršas par ziedošu saliņu.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Anita Biseniece. Kontinentu ģeogrāfija 7. klasei. Zvaigzne ABC, 2007, 210. lpp.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Atols.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
 | Šis ar ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |