Kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība
Kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība vai krājaizdevu sabiedrība ir biedru dibināts un pārvaldīts finanšu kooperatīvs. Tas veic darbības līdzīgi kā komercbanka un sniedz saviem biedriem galvenos finanšu pakalpojumus. Atšķirībā no komercbankas, KKS biedri ir viņu īpašnieki, tāpēc attiecības starp pakalpojumu sniedzējiem un pakalpojumu lietotājiem ir citā līmenī. Tas attiecas gan uz tās dalībnieku — pakalpojumu saņēmēju — zināšanām, gan uz pakalpojumu elastīgumu. Kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības var tikt iedalītas pēc teritoriālā vai interešu principa, kas nosaka to darbības teritoriju un mērķauditoriju — biedrus. Kredītkooperatīvu pamatprincips ir ar savu darbību veicināt biedru labklājību.[1]
Krājaizdevu sabiedrības veido noteiktam biedru lokam. Biedru loku nosaka:
- pēc teritoriālā principa;
- pēc nodarbinātības principa;
- pēc interešu kopības principa.[2]
Krājaizdevu sabiedrība ir kooperatīva sabiedrība ar mainīgu biedru skaitu un kapitālu, kas sniedz savas sabiedrības biedriem šādus finanšu pakalpojumus:
- piesaista biedru noguldījumus un citus atmaksājamos līdzekļus;
- kreditē biedrus, arī saskaņā ar finanšu līzinga noteikumiem;
- izdara skaidras un bezskaidras naudas maksājumus biedru apkalpošanai, izmantojot arī bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļus;
- veic tirdzniecību ar finanšu instrumentiem un valūtu biedru uzdevumā;
- izsniedz galvojumus un citus tādu saistību aktus, ar kuriem tā uzņemas pienākumu atbildēt kreditoriem par biedru parādiem;
- glabā biedru vērtības;
- konsultē biedrus finansiālā rakstura jautājumos;
- sniedz tādu informāciju, kas saistīta ar biedra parādu saistību kārtošanu;
- ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļauju veic citus darījumus, kas pēc būtības ir līdzīgi iepriekšminētajiem finanšu pakalpojumiem.[2]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ «Finanses | Lauku tīkls». www.laukutikls.lv. Skatīts: 2020-05-04.
- ↑ 2,0 2,1 «Krājaizdevu sabiedrību likums». m.likumi.lv. Skatīts: 2020-05-04.