Konels Hjū O'Donels Aleksanders
Konels Hjū O'Donels Aleksanders (angļu: Conel Hugh O'Donel Alexander; 1909. gada 19. aprīlis Korka — 1974. gada 15. februāris Čeltnema) bija Lielbritānijas starptautiskais meistars šahā (1950) un starptautiskais lielmeistars korespondencšahā (1970). Pēc profesijas matemātiķis.
|
Biogrāfija
labot šo sadaļuPiedzimis angļu—īru ģimenē Īrijā. 1920. gadā Īrijas Neatkarības kara gājis bojā Aleksandera tēvs, un ģimenē pārcēlusies uz Birmingemu. Pēc skolas beigšanas iestājies Kembridžas Universitātē, kuru beidzis 1931. gadā. No 1932. gada bijis matemātikas skolotājs Hempšīrā, kur arī apprecējies. Divu dēlu tēvs. 1938. gadā pārgājis uz darbu izpētes centrā. Otrā pasaules kara laikā nodarbojies ar kriptogrāfiju, strādājis kopā ar Alanu Tjūringu pie Enigmas koda atšifrēšanas. Kara beigās nodarbojies arī ar Japānas šifra JN-25 atkodēšanu. Pēc kara līdz savai aiziešanai pensijā (1971) strādājis sakaru komunikāciju nodrošināšanas jomā. Par saviem nopelniem valsts labā 1946. gadā apbalvots ar Britu impērijas Virsnieka ordeni, 1955. gadā ar Britu impērijas Virsnieka ordeni, bet 1970. gadā ar Svētā Mihaila un Svētā Jura ordeni. Kā epizodisks tēls attēlots 2014. gada ASV uz vēsturiskiem faktiem balstītā filmā par Alana Tjūringa dzīvi — Imitācijas spēle.
Šahista karjera
labot šo sadaļuAr šahu nopietni sācis aizrauties skolas gados. Kembridžas studiju laikā sadraudzējies ar citu angļu šahistu - Filipu Stjuartu Milneru-Beriju. 1926. gadā uzvarējis Lielbritānijas jauniešu šaha čempionātā. Divas reizes uzvarējis Lielbritānijas šaha čempionātos (1938, 1956), bet 1932. gadā šajā turnīrā bijis otrais.[1] Sekmīgi spēlējis tradicionālajos Hastingsas šaha turnīros: 1938. gadā dalījis otro vietu ar Paulu Keresu (uzvarējis Semjuels Reševskis),[2] 1947. gadā kļuvis par turnīra uzvarētāju,[3] bet 1954. gadā dalījis pirmo vietu ar Dāvidu Bronšteinu.[4] Piedalījies Pasaules šaha čempiona izcīņas ciklu zonas turnīros, kuros divas reizes ieņēmis 5. vietu (1947, 1957).
Pārstāvējis Anglijas komandu Pasaules šaha olimpiādēs, kurās piedalījies 6 reizes (1933-1939, 1954, 1958) un individuālajā vērtējumā izcīnījis bronzas (1933) medaļu.[5] 1946. gadā PSRS un Lielbritānijas šahistu radiomačā nospēlējis neizšķirti savu divu partiju maču ar toreizējo padomju šahistu līderi Mihailu Botviņņiku — 1:1 (+1, -1).[6]
Par panākumiem turnīros FIDE 1950. gadā Aleksanderam kā vienam no pirmajiem piešķīrusi starptautiskā meistara (IM) nosaukumu. Mūža nogalē piedalījies korespondencšaha turnīros un 1970. gadā kļuvis par Starptautiskā Korespondencšaha federācija lielmeistaru. Bijis pazīstams arī kā žurnālists un daudzu šaha grāmatu autors. 1960. un 1970. gados vadījis šaha nodaļu laikrakstā The Sunday Times.
Literatūra
labot šo sadaļu- C. H. O'D. Alexander (1972). Fischer v. Spassky. ISBN 0-394-71830-5
- C. H. O'D. Alexander (1972). Fischer v. Spassky - Reykjavik 1972. ISBN 0-14-003573-7
- C. H. O'D. Alexander (1973). The Penguin Book of Chess Positions. ISBN 978-0-14-046199-2
- C. H. O'D. Alexander, Derek Birdsall (Editor) (1973). A Book of Chess. ISBN 978-0-09-117480-4
- C. H. O'D. Alexander (1974). Alexander on Chess. ISBN 978-0-273-00315-1
- Learn Chess: A New Way For All. Volume One: First Principles by C.H. O’D. Alexander and T. J. Beach. 1963.
- Learn Chess: A New Way For All. Volume Two: Winning Methods by C.H. O’D. Alexander and T. J. Beach. 1973.
- Alekhine's Best Games of Chess : 1938 - 1945 by Alexander, Conel Hugh O'Donel London: G. Bell and Sons, 1966 ISBN 4-87187-827-9
- Learn chess : a new way for all by Alexander, C. H. O'D. (Conel Hugh O'Donel) Oxford : Pergamon Press, 1963.
Atsauces
labot šo sadaļuĀrējās saites
labot šo sadaļu- Šahista profils chessgames.com mājaslapā (angliski)
- Šahista profils 365chess.com mājaslapā (angliski)
- Šahista profils chesstempo.com mājaslapā (angliski)
- Korespondecšahista profils ICCF mājaslapā (angliski)