Konda

Konda jeb Kondijas kņaziste (krievu: Кондинское княжество) bija mansu apdzīvotās teritorijas nosaukums Kondas upes baseinā 16. gadsimtā, sākumā Pelimas valsts sastāvdaļa. Galvenā apdzīvotā vieta bija Kartauža (Картауж, Кондинский городок), bet nodevas jeb jasaks Krievijas cariem tika maksātas Toboļskā. Tagad Hantu-mansu autonomā apvidus-Jugras daļa Irtišas un Obas kreisajā krastā.

Kondas kņazu ģerbonis.

Krievijas iekarotās Kondas (Condora) un Sibīrijas (Sibier) zemes 1589. gada kartē.

Vēsture

Pēc tam, kad Krievijas cars Ivans IV sagrāva Sibīrijas hanisti, viņš savam titulam pirms nāves 1584. gadā pievienoja arī "Jugras lielkņaza, Obdoras, Kondas kņaza un visas Sibīrijas zemes un Ziemeļu puses pavēlnieka" (великiй князь Югорскiй, князь Обдорскiй, Кондинскiй и всея Сибирскiе земли и Сђверныя страны повелитель) nosaukumu, bet pēc hana Kučuma un viņa dēla hana Ali uzveikšanas 1607. gadā Boriss Godunovs un viņa pēcteči sāka lietot Sibīrijas cara (Царь Сибирскiй) titulu. Kondijas kņazu ģerboni iekļāva Krievijas Impērijas ģerbonī.

Pēdējo Kondijas valdnieku Agaju (krievu: Агай) krievi pakļāva 1594. gadā. Kondijas karavadonis (murza) Četirko 1609. gadā sāka sacelšanos, ko apspieda krievu Pelimas vaivads Isļeņevs (Петр Исленев). Pēc 1618. gada notika Kondijas iedzīvotāju kristīšana, bet saglabājās spēcīga šamanisma ietekme.

Literatūra

• Бахрушин С.В. Остяцкие и вогульские княжества в XVI—XVII веках. 1935 Arhivēts 2013. gada 3. jūlijā, Wayback Machine vietnē.