Konda (krievu: Конда) ir upe Krievijā, Sibīrijā, Irtišas kreisā krasta pieteka, plūst cauri Hantu-Mansu autonomajam apvidum — Jugrai.[1] Tās garums ir 1097 km.

Konda
krievu: Конда
Kondas augštece
Kondas augštece
Konda Irtišas basaina kartē
Konda Irtišas basaina kartē
Konda (upe) (Hantu-mansu autonomais apvidus-Jugra)
izteka
izteka
ieteka
ieteka
Konda (upe) (Krievija)
Konda (upe)
ieteka
ieteka
Konda (upe) (Āzija)
Konda (upe)
ieteka
ieteka
Izteka Ļulimvors
61°26′44″N 64°29′48″E / 61.44556°N 64.49667°E / 61.44556; 64.49667
Ieteka Irtiša
60°42′23″N 69°49′13″E / 60.70639°N 69.82028°E / 60.70639; 69.82028Koordinātas: 60°42′23″N 69°49′13″E / 60.70639°N 69.82028°E / 60.70639; 69.82028
Baseina valstis
Garums 1097 km
Ietekas augstums 20 m
Vidējā caurtece 342 m³/s 
Baseina platība 72 800 km² 

Upe sākas purvainā apvidū Ļulimvora augstienē, plūst pa Kondas zemieni. Upes baseinā purvu īpatsvars sasniedz 70%, bet 5% aizņem ezeri. Upes ieleja zema, pārpurvota, daudz atteku un mazu ezeriņu. Apaugusi ar jaukto mežu. Upes gultne ļoti līkumota, tās platums no 15—20 m augštecē līdz 150—300 m lejtecē. Straumes ātrums no 0,16 m/s līdz 0,8 m/s straujtecēs. Pie ietekas Irtišā veido līdz 50 km garu un 5—10 km platu ezeru Kondas Soru.

Pēc tam, kad Krievijas cars Ivans IV sagrāva Sibīrijas hanisti, viņš savam titulam pirms nāves 1584. gadā pievienoja arī "Jugras lielkņaza, Obdoras, Kondas kņaza un visas Sibīrijas zemes un Ziemeļu puses pavēlnieka" (великiй князь Югорскiй, князь Обдорскiй, Кондинскiй и всея Сибирскiе земли и Сђверныя страны повелитель) nosaukumu, bet pēc hana Kučuma un viņa dēla hana Ali uzveikšanas 1607. gadā Boriss Godunovs un viņa pēcteči sāka lietot Sibīrijas cara (Царь Сибирскiй) titulu.[2] Kondijas kņazu ģerboni iekļāva Krievijas Impērijas ģerbonī.

Pēdējo Kondijas valdnieku Agaju (krievu: Агай) krievi pakļāva 1594. gadā. Kondijas karavadonis (murza) Četirko 1609. gadā sāka sacelšanos, ko apspieda krievu Pelimas vaivads Isļeņevs (Петр Исленев). Pēc 1618. gada notika Kondijas iedzīvotāju kristīšana, bet saglabājās spēcīga šamanisma ietekme.

  1. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 372. lpp.
  2. http://eurulers.angelfire.com/russia.html Arhivēts 2014. gada 5. februārī, Wayback Machine vietnē. Krievijas imperatoru tituli

Ārējās saites

labot šo sadaļu