Knuds I Lielais
- Šis raksts ir par Anglijas, Dānijas, Norvēģijas karali. Par Zviedrijas karali skatīt rakstu Knuts I.
Knuds I Lielais[1] (dzimis 985. vai 995. gadā, miris 1035. gada 12. novembrī) bija Anglijas karalis (angļu: Cnut the Great vai Canute), Dānijas karalis kā Knuds II Lielais (dāņu: Knud den Store vai Knud II) un Norvēģijas karalis (senskandināvu: Knútr inn ríki, norvēģu: Knut den mektige). Viņa valdīšanas laikā no 1028. līdz 1035. gadam trīs Ziemeļjūras valstis bija apvienotas viena valdnieka varā, ko vēsturnieki mēdz dēvēt par Ziemeļjūras impēriju. Pēc viņa nāves lielvalsts izira.[1]
| Knuds I | |
|---|---|
 13. gadsimta Knuda portrets | |
| Anglijas monarhs | |
| Valdīšana | 1016–1035 |
| Kronēšana | 1017. gada 6. janvārī (Londona) |
| Priekštecis | Edmunds II Dzelzsvēders |
| Pēctecis | Haralds I Zaķakāja |
| Dānijas monarhs | |
| Valdīšana | 1018–1035 |
| Priekštecis | Haralds II |
| Pēctecis | Knuds III |
| Norvēģijas monarhs | |
| Valdīšana | 1028–1035 |
| Priekštecis | Olafs II Svētais |
| Pēctecis | Svens Knutsons |
| Dzimis |
apmēram 985. vai 995. gadā Dānija |
| Miris | 1035. gada 12. novembrī |
| Dzīvesbiedre |
Northemptonas Elfgifu Normandijas Emma |
| Bērni |
Svens Knutsons Harolds I Knuds III Dānijas Gunhilda |
| Tēvs | Svens I Dakšbārda |
| Māte | Šventoslava vai Vendenes Gunhilda |
Viņa tēvs bija Dānijas karalis Svens I Dakšbārda, bet vectēvs Haralds Zilzobis. Kopā ar tēvu piedalījušies Anglijas iekarošanā 1016. gadā.[1] 1018. gadā pēc brāļa Haralda II nāves Knuds kļuva arī par Dānijas karali. Viņa valdīšanas laikā Dānijā tika uzsākta pastāvīga naudas kalšana.[1]
Pēc ilgstošas cīņas par varu Skandināvijā 1028. gadā Tronheimā Knuds tika kronēts arī par Norvēģijas karali. 1031. gadā viņam pakļāvās arī Skotijas karalis Malkolms II, tomēr skandināvu ietekme Skotijā bija vāja un beidzās līdz ar Knuda Lielā nāvi.
Valdīšana Anglijā nodrošināja dāņiem ietekmi jūrā starp Lielbritānijas un Īrijas salām, kur Knutam, tāpat kā viņa tēvam iepriekš, bija liela ietekme. Pēc 1026. gada uzvaras pret Norvēģiju un Zviedriju un atceļā no Romas, kur viņš piedalījās Svētās Romas imperatora kronēšanā, Knuts vēstulē sevi nosauca par "visas Anglijas un Dānijas, norvēģu un dažu zviedru karali". Viduslaiku vēsturnieks Normans Kantors viņu dēvē par "visefektīvāko karali anglosakšu vēsturē".[2]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 Latvijas padomju enciklopēdija. 51. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 176. lpp.
- ↑ Cantor, The Civilisation of the Middle Ages, 1995: 166.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Knuds I Lielais.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Britu monarhijas ieraksts Arhivēts 2014. gada 29. novembrī, Wayback Machine vietnē.
Gorma dinastijas valdnieks 
| ||||
|---|---|---|---|---|
| Priekštecis: Edmunds II Dzelzsvēders |
Anglijas karalis 1016. — 1035. |
Pēctecis: Haralds I Zaķakāja | ||
| Priekštecis: Haralds II |
Dānijas karalis 1018. — 1035. |
Pēctecis: Knuds III | ||
| Priekštecis: Olafs II Svētais |
Norvēģijas karalis 1028. — 1030./1035. |
Pēctecis: Svens Knutsons | ||