Klintons Deivisons
Klintons Džozefs Deivisons (Clinton Joseph Davisson, 1881. gada 22. oktobrī - 1958. gada 1. februārī) - ASV fiziķis. 1937. gadā ieguva Nobela prēmiju fizikā par elektronu difrakcijas atklāšanu.[1] Prēmija tika piešķirta arī Džozefam Tomsonam, kurš veica šo atklājumu neatkarīgi no Deivisona.
| ||||||||||||||
|
Dzimis Ilinoisas vidienes pilsētā Blūmingtonā. Vidusskolā mācījās Blūmingtonā. 1902. gadā sāka studēt Čikāgas Universitātē. Paralēli no 1905. gada Deivisons pēc Roberta Milikena rekomendācijas strādāja Prinstonas Universitātē, kur 1991. gadā ieguva doktora grādu. Doktora darba vadītājs viņam bija Ovens Ričardsons, kura māsu Šarloti viņš apprecēja 1911. gadā.
Pēc doktora grāda iegūšanas, Deivisons strādāja Karnegī Tehnoloģijas unstitūtā, bet 1917. gadā sāka strādāt kompānijā Western Electric (vēlāk Bella laboratorijā). 1927. gadā Deivisons veica Deivisona-Germera eksperimentu, kas pierādīja elektronu difrakciju. No 1946. līdz 1956. gadam viņš strādāja Virdžīnijas Universitātē.
Deivisona vārdā nosaukts Mēness krāteris no Zemes neredzamajā pusē.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «The Nobel Prize in Physics 1937». Nobel Foundation.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Klintons Deivisons.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Klintona Deivisona biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā (angliski)
Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Apbalvojumi | ||
---|---|---|
Priekštecis: Viktors Hess Kārls Deivids Andersons |
Nobela prēmija fizikā 1937 kopā ar Džordžu Tomsonu |
Pēctecis: Enriko Fermi |