Keteringa
Keteringa (angļu: Kettering) ir pilsēta un pagasts Anglijā, Northemptonšīras grāfistē, Ziemeļnorthemptonšīras unitārās pašvaldības otra lielākā apdzīvotā vieta. Atrodas grāfistes vidusdaļā Aisas upes krastos 25 km no grāfistes centra Northemptonas un 132 km no valsts galvaspilsētas Londonas.
Keteringa | |
---|---|
pilsēta | |
Kettering | |
| |
Koordinātas: 52°23′50″N 0°43′39″W / 52.39722°N 0.72750°WKoordinātas: 52°23′50″N 0°43′39″W / 52.39722°N 0.72750°W | |
Valsts | Apvienotā Karaliste |
Zeme | Anglija |
Reģions | Austrummidlenda |
Grāfiste | Northemptonšīra |
Unitārā pašvaldība | Ziemeļnorthemptonšīra |
Platība | |
• pilsēta | 17,1 km2 |
Augstums | 85 m |
Iedzīvotāji (2021) | |
• pilsēta | 56 676 |
• blīvums | 3 314,4/km² |
• urbānā teritorija | 63 150 |
Laika josla | GMT (UTC0) |
• Vasaras laiks (DST) | BST (UTC+1) |
Pasta kods | NN14, NN15, NN16 |
Mājaslapa |
www |
Keteringa Vikikrātuvē |
Vēsture
labot šo sadaļuLai arī Keteringas vietā jau romiešu laikā pastāvējusi apmetne, kur kausēta dzelzs, vēstures avotos Keteringa pirmoreiz minēta 965. gada Anglijas karaļa Ēdviga hartijā. Pastardienas grāmatā 1086. gadā Keteringa minēta kā Pīterboro abatijai piederoša muiža ar 31 zemnieku.[1] 1227. gadā karalis Henrijs III piešķīra Pīterboro abatam tirgus tiesības Keteringā.
Keteringas izaugsme no ciema par industruālu pilsētu sākās 19. gadsimtā, kad šeit attīstījās apavu ražošana, kas bija dominējošā pilsētā līdz pat 1970. gadiem. Pēc dzelzceļa izbūves 1857. gadā Keteringas apkārtnē sākās dzelzs rūdas ieguve; pēdējās raktuves slēgtas 1969. gadā. No 1877. līdz 1959. gadam pilsētas nomalē darbojās vairākas metalurģiskās ražotnes. Mūsdienās pilsētas ekonomika balstās pakalpojumu un loģistikas nozarēs.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Domesday Book: A Complete Translation, Penguin Books, 1992, ISBN 0-14-100523-8. p. 596.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Keteringa.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)