Kentšina
Kentšina (poļu: Kętrzyn) ir pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, uz rietumiem no Gižicko.
| Kentšina | |||
|---|---|---|---|
 Kentšinas pils | |||
| |||
  Kentšina | |||
| Koordinātas: 54°05′00″N 21°23′00″E / 54.08333°N 21.38333°EKoordinātas: 54°05′00″N 21°23′00″E / 54.08333°N 21.38333°E | |||
| Valsts |
 Polija | ||
| Vojevodiste | Varmijas-Mazūrijas vojevodiste | ||
| Apriņķis | Kentšinas apriņķis | ||
| Pilsētas tiesības | 1357 | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 10,34 km2 | ||
| Iedzīvotāji (2021)[1] | |||
| • kopā | 26 174 | ||
| • blīvums | 2 704,8/km² | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
| Mājaslapa | http://www.ketrzyn.pl/ | ||
 Kentšina Vikikrātuvē | |||
.svg)
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kentšina |
Pilsēta dibināta 1329. gadā un līdz 1945. gadam ietilpa Vācijā un saucās Rastenburga (Rastenburg).
Pilsētā bērnību pavadīja vācu fiziķis Vilhelms Vīns (Wilhelm Wien, 1864—1928), bet no 1925. līdz 1928. gadam Rastenburgā dzīvoja vācu rakstnieks Johanness Bobrovskis (Johannes Bobrowski, 1917—1965).
Pēc 2. pasaules kara, pamatojoties uz Potsdamas konferences lēmumiem, Rastenburga iekļāvās Polijā, vācu iedzīvotāji tika no pilsētas padzīti, bet pilsēta tika pārsaukta par godu poļu vēsturniekam Voiceham Kentšiņskim (Wojciech Kętrzyński).
Plašāk pazīstama ar to, ka uz austrumiem no pilsētas atrodas viens no Hitlera komandpunktiem 2. pasaules kara laikā — "Vilku midzenis" (Führerhauptquartier Wolfsschanze). 1944. gada 20. jūlijā šeit notika neveiksmīgais vācu armijas virsnieku realizētais atentāts pret Hitleru. Mūsdienās komandpunkta atliekas ir tūrisma objekts.
Apskates objekti
labot šo sadaļu- Kentšinas pils (Zamek w Kętrzynie)
Galerija
labot šo sadaļu-
Kentšinas pils
- ↑ https://bdl.stat.gov.pl/api/v1/data/localities/by-unit/042815608011-0964710?var-id=1639616&format=jsonapi; P2701: JSON; pārbaudes datums: 6 oktobris 2022.