Kelē bērzlape
neēdama sēne
Kelē bērzlape (Russula queletii) ir bērzlapju ģints bazīdijsēne. Tā ir sastopama Eiropas mežos, kaļķainās augsnēs, kur sēne veido mikorizu ar eglēm. Kelē bērzlapes cepurīte ir 3—10 cm plata purpurvioleta vai vīnsarkana, vidū bieži tumšāka, lapiņas ir bālganā vaska krāsā, bet sēnes kātiņš ir 2—8 cm garš, pelēcīgi violets vai sarkanīgs, reizēm balts. Kelē bērzlapei raksturīga ērkšķogu vai ābolu kompota smarža.[1] Sēnes garša ir ļoti sīva un pēc ieēšanas nereti var būt vēdergraizes, tāpēc Kelē bērzlapi uzskata par uzturā nelietojamu sēni.
Kelē bērzlape Russula queletii | |
---|---|
Kelē bērzlape (Russula queletii) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Sēnes (Fungi) |
Nodalījums | Bazīdijsēnes (Basidiomycota) |
Klase | Himēnijsēnes (Hymenomycetes) |
Kārta | Bērzlapju rinda (Russulales) |
Dzimta | Bērzlapju dzimta (Russulaceae) |
Ģints | Bērzlapju ģints (Russula) |
Suga | Kelē bērzlape (R. queletii) |
Kelē bērzlape Vikikrātuvē |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Sēņu aromāti Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē., latvijas.daba.lv. Dr. biol. emer. Edgars Vimba. Atjaunots: 2013. gada 19. martā.
Ārējās saites
labot šo sadaļuVikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Purva bērzlapes |
- «Latvijas Daba informācija» (latviski).
Šis ar mikoloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |