Kelē bērzlape

neēdama sēne

Kelē bērzlape (Russula queletii) ir bērzlapju ģints bazīdijsēne. Tā ir sastopama Eiropas mežos, kaļķainās augsnēs, kur sēne veido mikorizu ar eglēm. Kelē bērzlapes cepurīte ir 3—10 cm plata purpurvioleta vai vīnsarkana, vidū bieži tumšāka, lapiņas ir bālganā vaska krāsā, bet sēnes kātiņš ir 2—8 cm garš, pelēcīgi violets vai sarkanīgs, reizēm balts. Kelē bērzlapei raksturīga ērkšķogu vai ābolu kompota smarža.[1] Sēnes garša ir ļoti sīva un pēc ieēšanas nereti var būt vēdergraizes, tāpēc Kelē bērzlapi uzskata par uzturā nelietojamu sēni.

Kelē bērzlape
Russula queletii
Kelē bērzlape (Russula queletii)
Kelē bērzlape (Russula queletii)
Klasifikācija
ValstsSēnes (Fungi)
NodalījumsBazīdijsēnes (Basidiomycota)
KlaseHimēnijsēnes (Hymenomycetes)
KārtaBērzlapju rinda (Russulales)
DzimtaBērzlapju dzimta (Russulaceae)
ĢintsBērzlapju ģints (Russula)
SugaKelē bērzlape (R. queletii)
Kelē bērzlape Vikikrātuvē

AtsaucesLabot

  1. Sēņu aromāti, latvijas.daba.lv. Dr. biol. emer. Edgars Vimba. Atjaunots: 2013. gada 19. martā.

Ārējās saitesLabot