Kazicu Bikakmens

Kazicu Bikakmens (jeb "Vērša akmens") ir daļa no aizsargājamā arheoloģijas pieminekļa «Kazicu senkapi un Bikakmens». Atrodas Rundēnu pagasta Kazicu sādžā, Kazeņas upītes (Sarjankas pieteka) krastā. Liels, sens baltu cilšu kultakmens. 5,3 m garš, 3,5 m plats un 1,8 m augsts. Eksistē pieņēmums, ka Bikakmens ir veicis arī robežu apzīmējumu funkcijas. Uz akmens ir izcirsti divi krusti, tāpat arī zīme, līdzīga pakavam, tā kā ar diviem ragiem. No tālienes zīme līdzinās brieža vai vērša galvai, no šejienes ir arī nosaukums (krievu: бык — ‘vērsis, bullis’). Akmens apakšpusē pie pašas zemes var saskatīt izcirstu rombveidīgu zīmi, kuras nozīme nav skaidra. Tāpat ir redzami burti, ar grūtībām var izlasīt vārdu Елизар.

Kazicu Bikakmens

Vecāki cilvēki stāsta, ja pieskarties Bikakmenim — tas paņem visas slimības un kaites un dot spēku un enerģiju.

Par Bikakmeni stāsta daždažādās leģendas. Vienā no tām ir runa par apslēpto mantu, kura esot norakta zem akmens.

Sensenos laikos nabags kalējs vārdā Jeļizars izdzirdēja, ka zem Bikakmens ir norakta manta. Un izdomāja to atrast. Paņemot līdzi āmuru, cirvi un lāpstu, Jeļizars atnāca pie akmens. Tajā brīdī, kad viņš sāka rakt, piepeši sacēlies vējš, kas pārvērtās par viesuļvētru. Koki noliecās līdz zemei. Pēkšņi nezin no kurienes — ieradās milzīgs vērsis un uzbruka Jeļizaram. Kalējs neapjuka un iesita vērsim pa ragiem. Viens vērša rags atlūza un nokrita. Acumirklī vējš norima, vērsis pazuda. Jeļizars pacēla ragu un ieraudzīja, ka tas ir no tīra zelta. Kopš tiem laikiem Jeļizars kļuva bagāts.

Vēl viena leģenda par Bikakmeni:

Līgo naktī akmens sakārst un kļūst sarkans, bet uz tā sēž melnais kaķis un murrā. Bet nav drosminieku, kas varētu to pārbaudīt.