Kazelnieks, saukts arī par kazinieku un kazaunieku, ir viens no Latgales keramikas saimniecības trauku tipiem, kas ir paredzēts kazas piena uzglabāšanai. Izmantojams ir arī govs piena un citu šķidrumu uzglabāšanai.

Kazelnieki.

Kazelnieka siluetu, tāpat kā piena poda siluetu veido augšējās daļas plūdens ieliekums uz iekšu, bet lielākajā apakšējā daļā izliekums uz āru, kas pāriet apakšas sarāvumā. Pods sniedzas pusotra diametra augstumā. Trauka kakls ir slaids, plats un plūdeni pavērts, kas ļauj iebāzt roku, to mazgājot. Traukā ir ērti ieliet pienu, tas ir stabils, kuru tam piešķir nolaidenie pleci un lejup vērstais paplašinājums, kas pārnes piena poda smaguma centru uz trauka apakšējo daļu. Tas ir būtiski, jo trauks paredzēts ne tikai piena uzglabāšanai, bet arī tā raudzēšanai un sildīšanai. Piena podu parasti rotā tikai ar uz ripas uzvilktu baltmāla strīpiņu poda augšējā daļā. Piena podam vāpē parasti tikai iekšpusi. Atšķirība no piena poda ir tikai tā, ka kazelnieka tilpums ir aptuveni divas reizes mazāks kā piena podam — pusotrs litrs. Raksturīgi ir piena podus pēc mazgāšanas neslaucīt, bet uzmaukt uz žoga uz leju, lai vēdinās un sildās saulē.

Kazelnieks ir bieži lietojams Latgales keramikas saimniecības trauks. Mājsaimniecībā to parasti ir vairāki, izmanto virtuvē un pagrabā, arī ēdienreizē vai nesot pienu uz pļavu un tam līdzīgi.[1]

Izmantotā literatūra labot šo sadaļu

  • Jānis Pujāts. Latgales keramika. Rēzekne: Latgales kultūras centra izdevniecība, 2002. 240 lpp.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Jānis Pujāts. Latgales keramika. Rēzekne: Latgales kultūras centra izdevniecība, 2002. 23. lpp.

Ārējās saites labot šo sadaļu