Kaukāza mednieki-vācēji
Kaukāza mednieki-vācēji ir arheoģenētisks termins, lai apzīmētu ģenētiskās iezīmes, kas bija raksturīgas Kaukāza pirmiedzīvotājiem mezolīta laikmetā.[1] Neolīta periodā Kaukāza mednieki-vācēji sajaucās ar Austrumu medniekiem-vācējiem un Melnās jūras stepēs izveidoja stepju lopkopju Bedru kapu kultūru.
Vēlā neolīta un agrā eneolīta laikmetā indoeiropiešu pirmvalodās runājošie stepju lopkopji no apmēram 2700. līdz 2400. gadam p.m.ē. iekaroja Rietumu mednieku-vācēju teritorijas, tās ziemeļdaļā izveidojot Auklas keramikas kultūru.[2]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ David W. Anthony. «Ancient DNA, Mating Networks, and the Anatolian Split». In Matilde Serangeli, Thomas Olander. Dispersals and Diversification: Linguistic and Archaeological Perspectives on the Early Stages of Indo-European. Brill Publishers, 2019b. 21–54. lpp. ISBN 978-9004416192.
- ↑ Haak W, Lazaridis I, Patterson N, Rohland N, Mallick S, Llamas B, Brandt G, Nordenfelt S, Harney E, Stewardson K, Fu Q, Mittnik A, Bánffy E, Economou C, Francken M, Friederich S, Pena RG, Hallgren F, Khartanovich V, Khokhlov A, Kunst M, Kuznetsov P, Meller H, Mochalov O, Moiseyev V, Nicklisch N, Pichler SL, Risch R, Rojo Guerra MA, Roth C, Szécsényi-Nagy A, Wahl J, Meyer M, Krause J, Brown D, Anthony D, Cooper A, Alt KW, Reich D. Massive migration from the steppe was a source for Indo-European languages in Europe. Nature. 2015 Jun 11;522(7555):207-11.
- ↑ A Hanel, C Carlberg. Skin colour and vitamin D: An update Experimental Dermatology 2020;29:864–875.