Kauja pie Akcijas
Kauja pie Akcijas jeb jūras kauja pie Akcijas raga (latīņu: Actiaca Pugna) bija liela kauja, kas notika Senās Romas pilsoņu karu periodā 31. gadā p.m.ē. Jonijas jūras austrumu daļā pie Epīras krasta. Oktaviāna flote un armija sakāva Marka Antonija floti un karaspēku.
| Kauja pie Akcijas | |||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
 Kauja pie Akcijas (Lorenco Kastro grezna, 17. gs.). | |||||||||
| |||||||||
| Karotāji | |||||||||
| Oktaviāna flote |
Marka Antonija flote Ptolemaju valsts | ||||||||
| Komandieri un līderi | |||||||||
|
Oktaviāns Marks Vipsānijs Agripa |
Marks Antonijs Kleopatra | ||||||||
| Spēks | |||||||||
|
250–400 galeras |
250–500 galeras | ||||||||
Pēc Cēzara noslepkavošanas Oktaviāns ar Antoniju un Marku Lepidu izveidoja Otro Triumvirātu, taču 34. gadā p.m.ē. Antonijs par Cēzara mantinieku pasludināja Kleopatras dēlu Cēzarionu, kas noveda pie triumvirāta izjukšanas.
Pēc sakāves kaujā pie Akcijas raga Antonijs bēga uz Ēģipti, kur beidza dzīvi pašnāvībā. 27. gadā p.m.ē. Oktaviāns tika pasludināts par pirmo Romas imperatoru. Uzvaras vietā imperators Oktaviāns Augusts lika uzcelt jaunu pilsētu, ko nosauca par Nikopoli ("uzvaras pilsētu"), kas kļuva par Epīras provinces centru.