Kasandra

Kasandra (sengrieķu: Κασσάνδρα vai Κασάνδρα) (dažreiz dēvēta par Aleksandru) bija Apollona priesteriene sengrieķu mitoloģijā, kura nolādēta izteikt patiesus pareģojumus, kuriem neviens netic.

Evelīnas De Morganas glezna (1898.gads, Londona): Kasandra degošās Trojas priekšā

"Kasandra un Ajakss", 550.g. p.m.ē.

Kasandra bija karaļa Priama un Trojas karalienes Hekubas meita. Viņas vecākais brālis bija Hektors, Trojas kara varonis. Vecākajās un izplatītākajās versijās rakstīts, ka viņu apbrīnoja dievs Apollons, kurš centās iegūt viņas mīlestību, uzdāvinot nākotnes pareģošanas spējas. Saskaņā ar Aishilu Kasandra apsolīja Apollonam labvēlību, bet pēc pareģošanas spēju saņemšanas viņa atteicās no saviem vārdiem. Saniknotais Apollons nevarēja atsaukt dievišķo dāvanu, tāpēc viņš tai pievienoja lāstu, ka, lai arī viņa redzēs nākotni, neviens neticēs viņas pareģojumiem. Citi avoti, piemēram, Higīns un Apolodors, piemin, ka Kasandra bija godīga, bet pareģošanas spējas viņai tika dotas kā vilinājums. Kad neizdevās iemīlēt Kasandru sevī, Apollons viņu nolādēja, lai viņai nekad neticētu, neskatoties uz viņas vārdu patiesumu.

Pēc citas versijas Kasandra aizmiga templī, kur čūskas čukstēja viņas ausīs, lai viņa dzirdētu nākotni.

Ar laiku Kasandra kļuva par episkās tradīcijas un traģēdiju varoni.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kasandra.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Hederiha mitoloģijas enciklopēdijas raksts (vāciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)