Karolīne Kronvalde
Karolīne Lizete Kronvalde (dzimusi kā Rolofa 1836. gada 2. aprīlī Lielgramzdā,[1] mirusi 1913. gada 23. oktobrī Vecpiebalgā) bija ievērojama vācbaltu un poļu izcelsmes[2][3] skolotāja un latviešu sieviešu tiesību kustības aktīviste. 1855. gadā beigusi ģimnāziju Jelgavā, tālāku izglītību ieguva pašmācības ceļā.[4] 1860. gadā sākusi strādāt par mājskolotāju Durbē. Publicējot eseju "Cienīgam garam" laikrakstā "Baltijas Vēstnesis",[4] Kronvalde iniciēja sieviešu tiesību jautājumu.
| ||||||||||||||
Karolīne Kronvalde kopš 1868. gada bija publicista, valodnieka un pedagoga Ata Kronvalda dzīvesbiedre,[3] ar kuru jau 8 gadus pirms tam bija saderināta. Pēc vīra nāves 1875. gadā dzīvoja Rīgā, kur pasniedza valodas stundas un 1881.—1891. g. vadīja pirmās latviešu augstākās meiteņu skolas Latviešu labdarības biedrības meiteņu skolas pansionātu.[1] 1898-1913 dzīvoja Vecpiebalgā meitas Mildas un Vecpiebalgas draudzes skolas skolotāja Jāņa Sliedes ģimenē.[3]
Apbedīta Vecpiebalgas draudzes kapos blakus vīram.[3][1] 1939. gadā studenšu korporācijas Varavīksne filistru biedrība nolika uz kapa piemiņas plāksni.[5]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 «Lilija Brante. Sieviete un daiļums. Rīts, Nr.108., 19.04.1936». periodika.lndb.lv. Skatīts: 2025-03-06.
- ↑ Letonika - Search
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 Humanitāro zinātņu virtuālā enciklopēdija
- ↑ 4,0 4,1 Literatūra. «Karolīne Lizete Kronvalde». Literatūra (lv-LV). Skatīts: 2025-03-06.
- ↑ Zita Kārkla, FB - literatura.lv
Ārējās saites
labot šo sadaļu | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |